Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, pagājušā gada pēdējā nedēļā ūdens līmenis Daugavas Latgales posmā cēlies par 1—1,5 metru. Vislielākais ūdens līmeņa kāpums fiksēts pie Krāslavas.
8. janvārī līmenis upē bija 4,54 m. Tas nav kritisks rādītājs, taču speciālisti brīdina par gruntsūdeņu līmeņa celšanos privātajā sektorā. Iedzīvotājiem jāparūpējas, lai neciestu pagrabtelpās novietotās mantas. Daugavpils domes civilās aizsardzības organizators Vladislavs Ruskuls informēja, ka sūdzības par gruntsūdeņu celšanos un pagrabu applūšanu no iedzīvotājiem nav saņemtas.
Ūdens līmeņa kāpuma iemesls ir nelabvēlīgie laika apstākļi Baltkrievijā. Iepriekš dažādu dienestu speciālisti prognozēja, ka ūdens līmeņa celšanās turpināsies līdz 10. janvārim, tomēr ūdens līmenis stabilizējies jau 7. janvārī. Atsevišķu Daugavas posmu monitorings turpinās.
Pašlaik jau ir applūdis novada ceļš Ribaki—Līksna Līksnas pagastā un ceļš Ērgļi—Bērzkalni Sventes pagastā. Kā teica Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, pagaidām nav īpaša iemesla uztraukumam, taču, ūdens līmenim paceļoties līdz 4,50 metriem, sācis applūst vasarnīcu ciems Ļubaste un citas teritorijas.
Novērojumi liecina, ka Krāslavā un Piedrujā ūdens līmenis sācis kristies.
