Lai arī par veselīgu uzturu tiek runāts arvien vairāk un skolās tiek ierobežota neveselīgas pārtikas tirgošana, parādās citi faktori, kas stimulē neveselīgu dzīvesveidu un lieko svaru jauniešiem. Rezultāti ilgi nav jāgaida, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā ir liels deviņgadnieku jeb trešās klases skolēnu skaits, kam ir liekā svara problēmas, 2015./2016. mācību gadā tie bija 25,8% jeb ceturtdaļa pētījumā apzināto bērnu.
Jaunais un vecais tīkls
Protams, šādi rezultāti veicinājuši diskusijas, kā rezultāta tapuši projekti. Piemēram, kampaņas "Veselīgs. Dzīvesveids. Uzturs. Tu.” ietvaros Latvijas skolās viesojās dietologi un citi eksperti. Jau vairāk nekā divus gadus darbojas Nacionālais Veselību veicinošo skolu tīkls, taču to var uzskatīt par 1993. gadā uzsāktā, bet krīzes gados pārtrauktā Veselību veicinošo skolu tīkla turpinājumu, ko organizēja reģionālajā līmenī. Latgalē par to atbildīga bija Daugavpils Universitāte ar lektori Irēnu Kuņicku vadībā: „Lai gan sasniegumi bija labi, skolotāji piedalījās semināros, izglītoja kolēģus un skolēnus, tīkls zaudēja Veselības ministrijas atbalstu.” Viņa gan min, ka daļa skolu turpināja uzsāktās tradīcijas un katra mācību gada sākumā izvēlējās tēmu un rakstīja projektus, risinot dažādas ar neveselīgu dzīvesveidu saistītas problēmas. „Arī veselīgs uzturs bija viena no tēmām, taču biežāk skolas izvēlējās runāt par atkarībām, pirmās palīdzības sniegšanu,” stāsta I. Kuņicka.
Jaunajā tīklā pagaidām iestājušās 14 Daugavpils pilsētas, divas Daugavpils novada skolas, kā arī pa vienai skolai no Krāslavas un Preiļu novada (pavisam 100 skolas Latvijā). Lai tajā iestātos, skolai jāizveido speciāla padome un jāatbilst astoņiem kritērijiem, piemēram, jāpiedalās populārajās programmās „Skolas piens” un „Skolas auglis”. Bet ir arī specifiskāki kritēriji, piemēram, jāīsteno „dinamiskas pauzītes” – dažu minūšu vingrošanas pauzes mācību stundās, bet tajās skolās, kur notiek pārtikas produktu tirdzniecība, jābūt iespējai iegādāties veselīgos našķus – svaigus un žāvētus augļus, riekstus, sulas.
“Dinamisko paužu” izaicinājums
Daugavpils Centra vidusskola viena no pirmajām iestājās šajā tīklā, turklāt turpināja tīkla tradīcijas arī pēc tā izjukšanas. Bioloģijas skolotāja Monika Skutele norāda: „Jau kopš deviņdesmitajiem gadiem piedalījāmies veselību veicinošo skolu tīklā, skolotāji piedalījās semināros, rīkojām projektus. Šobrīd Nacionālā Veselību veicinošā skolu tīkla ietvaros pie mums ir braukuši dažādi eksperti, kas stāsta par zobu kopšanu, atkarībām, bet tieši par uzturu biežāk runājam bioloģijas, audzināšanas stundās.” Jautājot, vai pati rīko “dinamiskās pauzes”, skolotāja atzīst, ka piemērotas situācijas šādiem pārtraukumiem gadās reti.
Pilnu rakstu lasiet 16. janvāra numurā.
