Aldis Adamovičs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, pagājušā gada nogalē daudz diskutēja par gaidāmajām izglītības reformām, tostarp par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pētījumu, kurā prognozēta desmitiem lauku vidusskolu reorganizēšana. Sarunā ar „Latgales Laiku” viņš uzsver, ka vidusskolas netiks slēgtas nedz šogad, nedz arī nākamgad. Cik vidusskolu saglabāt, būs katras pašvaldības ziņā, bet galvenais kritērijs būs izglītības kvalitāte.
- Cik pamatots ir satraukums, ka IZM īstenos savu pētījumu par vidusskolu optimizāciju?
Pētījums par skolu tīkla optimizāciju nav akmenī kalts likums, kas pašvaldībām tūlīt jāpilda. Tāpēc nav pamatotas runas, ka no vairāk nekā 300 Latvijas vidusskolām paliks tikai aptuveni simts. Analizējot demogrāfiskās prognozes, nākotnē būs izmaiņas, taču laukos visas vidusskolas netiks likvidētas. Situācija ar vidusskolu reorganizāciju vismaz tuvākajos 3—5 gados kardināli nemainīsies.
- Vai tas nozīmē, ka nākamais mācību gads paies bez lieliem reformu satricinājumiem?
Šogad viss paliek pa vecam. Pieņemot 2018. gada budžetu, Saeima ar likumu noteica, ka pašvaldības pašas lemj, cik skolēnu mācīsies 1.-- 9. klasēs. Savukārt ministrija nosaka, kādam jābūt vidusskolu klašu piepildījumam. Ja vidusskolas posmā būs nepilnas klases, tad pašvaldības varēs piemaksāt trūkstošo finansējumu, lai skolotājs vismaz varētu saņemt pedagogiem noteikto minimumu, bet, protams, būs jābūt kvalitātei.
Tāpat IZM sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību uzdots izstrādāt jaunus nosacījumus, cik skolēniem jāmācās pilsētas, lauku un pierobežas vidusskolā. Tiks noteikti kvalitātes kritēriji, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus. Ministrija to visu ņems vērā, piešķirot valsts mērķdotāciju vidusskolām. Tāpat esam vienojušies, ka 1.-- 6. klases izglītība tiks nodrošināta iespējami tuvāk skolēnu dzīvesvietai.
- Vecāki un skolotāji uzskata, ka skolēni ir pārslogoti un ka izglītības programmas jāpārskata.
Visi sapratuši, ka skolēniem jāuzdod mazāk mājasdarbu, jāmāca mazāk teorijas, bet vairāk dzīvē nepieciešamu prasmju. Valsts centralizētie eksāmeni liecina, ka vairumam skolēnu zināšanu līmenis ir zemāks par citu ES valstu vidējo līmeni. Tātad problēma ir izglītības saturā. Skolās māca visu un pārāk vispārīgi. Tāpēc tiek uzsvērta kompetenču pieeja stundās, lai skolēns jaunās zināšanas varētu pielietot dzīvē. Latgalē ir vairākas pilotskolas, kuras jau aprobē šīs kompetences pieejas programmas. Skolotājiem nav jābaidās par šo jauno izglītības saturu, jo ministrija organizēs apmācības.
Pilnu rakstu lasiet 19. janvāra numurā.
