18. janvārī Daugavpils domes Finanšu komitejas sēdē tika izskatīts pilsētas 2018. gada budžeta projekts. Kopējā summa ir 120,76 miljoni eiro – tas ir visaugstākais rādītājs beidzamajos septiņos gados. Budžeta pamatā ir nodokļu ieņēmumi, kredīti, dotācijas, kā arī pagājušajā gadā neizmantotie līdzekļi.
Pamatbudžeta ieņēmumu daļa būs 91,9 miljoni eiro, speciālais budžets – 2,5 miljoni eiro. Jauno gadu pilsēta sāk ar aizņēmumiem 13,5 miljonu eiro apmērā dažādu projektu īstenošanai, savukārt no pagājušajā gada atlikuši 12,8 miljoni eiro. Pamatbudžeta ieņēmumus veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (40,8 milj. eiro), izlīdzināšanas fonda dotācijas (16,5 milj.), Valsts kases pārskaitījumi projektu īstenošanai (12,6 milj.), transferti citiem izdevumiem (13 milj.), budžeta instanču maksas pakalpojumi (3,3 milj.), nekustamā īpašuma nodoklis (2,6 milj.), citu pašvaldību pārskaitījumi par skolēniem un bērnudārzu audzēkņiem (800 tūkst. eiro), azartspēļu nodoklis (400 tūkst.), nenodokļu ieņēmumi (324 tūkst.) un citas pozīcijas.
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, budžeta izdevumu daļa palielinājusies par 7,4% - līdz 111,5 miljoniem eiro (plus speciālā budžeta izdevumi 2,56 milj. eiro apmērā), savukārt aizdevumu dzēšanas izdevumi ir 6,1 milj. eiro. Turklāt pašvaldība gatavojas municipālo uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīt vairāk nekā pusmiljonu eiro. Budžeta izdevumi pieauguši ne tikai sakarā ar dažādiem projektiem, bet arī ar minimālās darba algas palielinājumu, sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un akcīzes nodokļa pieaugumu.
Tāpat kā agrāk, visvairāk budžeta līdzekļu paredzēts izglītības (46%) un ekonomikas jomai (17%). Sociālajai aizsardzībai, atpūtai, kultūrai un reliģijai piešķirti 10%. Vismazāk līdzekļu novirzīs vides aizsardzībai (2%), sabiedriskās kārtības uzturēšanai (2%) un veselības aprūpei (1%).
Speciālo budžetu (2,6 milj. eiro) veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis un pasažieru pārvadājumu mērķdotācijas. Šogad Autoceļu fonds zaudēs 7,7% un tā budžets būs 1,7 milj. eiro, savukārt nodoklis un dotācijas pieaugs – attiecīgi no 274 līdz 300 tūkstošiem un no 399 līdz 493 tūkstošiem eiro.
Neskatoties uz plāniem, budžetā nav iekļauts projekts „Pilsētnieka karte”, poļu ģimnāzijas sporta zāles renovācija un Gubiščes ezera hidroizolācija. Tajā pat laikā piešķirti līdzekļi Latvijas simtgades piemineklim „Saules kalnā” – iepriekš tika plānots, ka to uzstādīs par ziedojumiem. Kopējā izdevumu summa piemineklim ir 600 000 eiro, tostarp paredzēts ņemt 250 000 eiro kredītu.
Jaunā budžeta projektu atbalstīja deputātu vairākums, savukārt „Saskaņas” deputāti balsoja pret. Budžets nodots izskatīšanai domes sēdē, kas notiks šajā ceturtdienā.
Pilnu rakstu lasiet 23. janvāra numurā.
