„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+11.8 °C
apmācies

Rūpēties, nevis sniegt palīdzību – Dvietes pansijā maina priekšstatus

Par senioriem rūpējas pavāre Aija Plāna, vadītāja Zane Buceniece-Zīberga, administratore Lilita Kolosovska un aprūpētāja Irēna Valpētere // Foto: Dinija Jemeļjanova

Drīz būs pagājis gandrīz pusgads, kopš Dvietes pansijas „Mūsmājas „Dižkoks”” durvis vēra pirmais tās iedzīvotājs. Gaiteņos, kur agrāk skraidīja skolēni, nu pārvietojas seniori, kas gan dažādu dzīves apstākļu, gan vienkārši savas izvēles vadīti, izvēlējušies dzīves nogali pavadīt šeit.

Siltas telpas, plaša ēdamzāle, tumsā izgaismota terase, gaišas istabas. Par to, ka vēl pirms gada šeit bija tukša, pamesta skolas ēka, liecina vien sporta zāle, kas redzama pa ēdamzāles logu. „Pērn janvāra vidū ēkā sākās remontdarbi un paralēli sāka strādāt arī darba grupa,” skaidro Veselības centra „Ilūkste” valdes locekle Zane Buceniece-Zīberga. Pansija „Mūsmājas „Dižkoks”” ir šī centra struktūrvienība. Maijā remontdarbi noslēdzās, ēku iesvētīja garīdznieki, bet vietējie iedzīvotāji iepazinās ar jauno iestādi sev kaimiņos. Vasarā gan vēl turpinājās telpu iekārtošana, inventāra iegāde, bet septiņi darbinieki sāka darbu augustā. Z. Buceniece-Zīberga gan norāda, ka, pieaugot klientu skaitam, paredzēts palielināt arī darbinieku skaitu.

Pieņemt rūpes

Lielākā daļa istabiņu ir divvietīgas. Tā kā pagaidām pansijā vēl ir maz iemītnieku, šobrīd visi seniori dzīvo atsevišķi. Visiem šī brīža pansijas iedzīvotājiem ir nepieciešama aprūpe, palīdzība ikdienas gaitās. „Ir vientuļi veci cilvēki, bet ir arī tādi, kam ir bērni un mazbērni, bet viņi vairs nespēj nodrošināt nepieciešamo palīdzību,” skaidro sociālā darbiniece Iveta Plone, „piemēram, situācijās, kad vecais cilvēks ir gulošs vai arī, ja viņš pats ikdienā kaut ko nespēj paveikt saviem spēkiem, bet tuvinieki strādā, ir ļoti sarežģīti nodrošināt nepieciešamo aprūpi.” Turklāt aizvien biežāk nomaļās lauku mājās vecie cilvēki paliek vieni un nespēj vairs parūpēties ne par sevi, ne māju: „Ko nozīmē dzīvot viensētā, ja ik dienu nepieciešama kāda pote vai speciālista palīdzība?” Tāpēc nereti nākas uzdot jautājumu, vai noslogotie tuvinieki var nodrošināt nepieciešamos apstākļus.

Darbiniece stāsta, ka šeit vecais cilvēks ir aprūpēts un četras reizes dienā pabarots. Ģimenes ārsts, fizioterapeits un citi speciālisti brauc no Ilūkstes, taču pēc vajadzības senioru var aizvest uz pārbaudēm slimnīcā, piemēram, nesen uz konsultāciju pie speciālista kāda pensionāre vesta uz Jēkabpili. Pansijā ir konkrēts dienas režīms, bet tas nav strikti noteikts. Rīcības brīvība izpaužas arī tajā, ka, piemēram, pašam ir iespējams arī kaut ko pagatavot virtuvē. Savukārt savā istabā iemītnieks var droši ļauties saviem vaļaspriekiem, piemēram, lasīšanai vai adīšanai, iekārtot to pēc saviem ieskatiem, pārbīdīt mēbeles.

Pilnu rakstu lasiet 30. janvāra numurā.