Daugavpils Universitātes rektoram Arvīdam Barševskim šogad īpaša jubileja – tieši pirms trīsdesmit gadiem viņš sāka strādāt šajā augstskolā. 2007. gadā A. Barševski pirmo reizi ievēlēja par augstskolas vadītāju, bet 2012. gadā pārvēlēja šajā amatā. A. Barševskis, atskatoties atpakaļ, dalījās ar „Latgales Laiku” savās atmiņās un redzējumā, kāds darbs gaida jauno rektoru, kurš tiks ievēlēts 13. februārī.
- Rektora amatā jūs ievēlēja gadu līdz ekonomiskās krīzes sākumam. Kā šādos apstākļos vadījāt augstskolu?
- 2007. gads bija ļoti labs. Tolaik pasniedzējiem vēl maksāja prēmijas, pieauga darba algas. Bija patīkami vērot, ka beidzot valsts ir pievērsusies augstākajai izglītībai un sākusi investēt šajā jomā. Taču 2008.—2009. gadu es atceros ar smagu sirdi, jo tas bija nopietnu satricinājumu laiks. Man bija jāiet un jāpasaka saviem kolēģiem: „Piedodiet, bet mūsu budžets ir samazināts par 50 procentiem.”
Es domāju, ka vairākums biznesmeņu – uzņēmumu vadītāju, droši vien, būtu izvēlējušies bankrotu. Savukārt šeit bija uzstādījums – mēs vai nu pazudīsim un paliksim bez universitātes Daugavpilī, vai izdzīvosim. Mums visiem nācās kļūt par krīzes laika vadības speciālistiem.
Arī universitātē sākās taupība, pirmām kārtām, uz darba algu un komunālo izdevumu, apkures rēķina. Tika atlaisti aptuveni simts Saimniecības daļas darbinieki. Universitātei bija svarīgi saglabāt pasniedzējus. Alga visiem (tostarp arī man) samazinājās par 20%, bet darba apjoms pieauga vidēji līdz 1000 stundām gadā. Tas bija ļoti nepatīkams process. Manuprāt, augstāko izglītību Latvijā izdevās saglabāt tikai pateicoties sava darba patriotiem un fanātiķiem. Žēl, ka kopš tā laika DU un lielākā daļa Latvijas augstskolu nav atgriezušās pie agrākā finansēšanas līmeņa.
- Kā DU izdevās noturēties virs ūdens?
- Tie, kas to spēja, sāka aktīvāk rakstīt Eiropas projektus. Tā bija papildu slodze, bet tādējādi varēja vismaz kaut cik kompensēt darba algu kritumu. Mēs sākām aktīvāk piesaistīt ārvalstu studentus, strādāt ar uzņēmējiem. Ja agrāk paļāvāmies tikai uz valsts finansēm, tad tagad pašiem nācās domāt par līdzekļu piesaisti.
- Jūs turpināt darbu, lai gan jaunais rektors bija jāievēl pagājušajā gadā?
- Rektora vēlēšanām bija jānotiek 2017. gada septembrī. Taču tobrīd pilnā sparā ritēja reorganizācija – DU tika pievienota Daugavpils medicīnas koledža un Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Tāpēc jauna rektora vēlēšanas tika atliktas uz piemērotāku laiku, jo apvienošanas procesu vajadzēja pabeigt pilnībā. Svarīgi bija ievērot visas vienošanās par to, ka pievienoto struktūru darbinieki nepaliks bez darba.
- Populārais mūziķis, DU absolvents Arnis Slobožaņins uzrakstīja un nosūtīja dažādiem plašsaziņas līdzekļiem vēstuli „Hibrīdapvērsuma mēģinājums, tiesiskuma krīze un jauna rektora vēlēšanas DU”. Šajā vēstulē autors cenšas pierādīt, ka jūs tiecaties kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu. Kā jūs to komentēsiet?
- Esmu lasījis šo vēstuli un uzskatu, ka tā uzrakstīta absolūti nekompetenti. Vēlos atgādināt, ka koledžas un institūta pievienošanas, kā arī DU reorganizācijas jautājumi tika apspriesti Ministru kabineta izbraukuma sēdē, kura notika DU pagājušā gada maijā. Ministriem nebija nekādu iebildumu ne toreiz, ne vēlāk. Es nenodarbojos ar patvaļīgu varas sagrābšanu. Kā jau vairākkārt esmu teicis – vēlēšanas izsludinātas tāpēc, ka apvienošanas procesi tuvojas noslēgumam.
- Ja jūsu vadības laikā augstskola būtu kļuvusi par Austrumlatvijas Universitāti, vai jums būtu iespēja atkal tikt ievēlētam rektora amatā?
- Tas jājautā juristiem. Teorētiski tas ir iespējams, bet ir jāskatās, kā jēdzienu „reorganizācija” traktē Valsts pārvaldes iekārtas likums. Es domāju, ka praksē tas nav pieļaujams.
Pilnu rakstu lasiet 2. februāra numurā
