Janvāra nogalē Ilūkstes novadā tapuši jauni Sociālā dienesta darba un tā pakalpojumus aprakstošie noteiktumi. Dienesta vadītāja Ingūna Svarāne, kas pērn saņēma Ilūkstes novada Atzinības rakstu, norāda, ka sociālais darbinieks ir profesija ar konkrētiem pienākumiem, bet atbildīgam un modram par to, „kas notiek aiz sienas”, jābūt ikvienam sabiedrības loceklim.
Tas, kādus tieši pakalpojumus sniedz Sociālais dienests, atspoguļots jaunajos saistošajos noteikumos, ko 31. janvārī apstiprināja Ilūkstes novada domes sēdē. Kā skaidro I. Svarāne, tajos vienkopus izklāstīts, ar ko nodarbojas Sociālais dienests. „Līdz šim ir bijis tā, ka sociālajam darbiniekam savā pagastā ir jāspēj runāt gan ar invalīdiem, gan sociālā riska ģimenēm, gan bijušajiem cietumniekiem. Taču realitātē izveidojas situācijas, kad kādam sociālajam darbiniekam veiksmīgāk izdodas strādāt tieši ar kādu konkrētu grupu,” vadītāja skaidro, ka līdz šim neoficiāls dalījums bijis pilsētas darbiniekiem, bet nu šādi specializējas arī sociālie darbinieki pagastos. Turklāt, tā kā likums nosaka, ka sociālajiem darbiniekiem katru gadu jāmācās vismaz 24 stundas, nereti darbinieki izvēlas sev saistošāko un tādējādi specializējas. Piemēram, drīzumā oficiāli varētu tikt izšķirta speciāla atbalsta persona, kas strādās ar sociālā riska ģimenēm visā novadā.
Ģimenēm – padomu, nevis pabalstu
Iespējas saņemt sociālo palīdzību nekoncentrējas tikai novada centrā, piemēram, ģimenes atbalsta centrs izveidots Šederē. Tur pirms pāris gadiem projekta ietvaros tika organizētas grupu nodarbības, piedāvājot arī individuālās konsultācijas mātēm no sociālā riska ģimenēm. Joprojām, tikai mazākās grupās, tiek organizētas sociāli rehabilitējošās programmas, kas pulcina māmiņas, kurām ir kas kopīgs, piemēram, vienāda vecuma bērni, lai viņas var pārrunāt problēmas savā starpā. I. Svarāne norāda, ka tā ir iespēja mammām kopā ar speciālistiem izstrādāt „recepti”, kā rīkoties dažādās situācijās. Liela daļa šo ģimeņu bērnu mācās Raudas internātpamatskolā, ar kuru Sociālā dienesta sadarbība izpaužas, piemēram, situācijās, kad bērns pēkšņi nav ieradies skolā. Lai situāciju atrisinātu, dažkārt pietiek ar zvanu, bet dažkārt jādodas risināt problēmu klātienē.
Pilnu rakstu lasiet 2. februāra numurā.
