Križu ciems tiek uzskatīts par nomaļu un neperspektīvu Daugavpils rajonu, mēdz teikt, ka tas jau sen ir Dieva un varas aizmirsts. Savukārt vietējo iedzīvotāju viedoklis ir atšķirīgs. Drīzumā Križos plānots izveidot rūpniecisko zonu, un, iespējams, tas atdzīvinās teritoriju.
Solījumi pagaidām tikai uz papīra
Kāda mikrorajona iedzīvotāja žēlojās par izdangātajiem, neasfaltētajiem ceļiem un trotuāriem, to, ka varas pārstāvji Križus ir aizmirsuši un pametuši novārtā, nav arī rotaļu laukuma lielākiem bērniem (līdz trim gadiem ir): „Kādi tik ierēdņi, jo īpaši pirms vēlēšanām, šeit nav bijuši un kādus zelta kalnus solījuši, taču vezums nekust ne no vietas. Visapkārt posts un pelēcība. Man nav nekāda optimisma.” Pavecāks vīrietis, garām iedams, pauda sašutumu: „Padomju varas gados dzīvoklis bija jāgaida piecpadsmit gadus, bet tagad daudzi stāv tukši, šeit katrā mājā tādi ir 5-6 dzīvokļi!” Daudzi iedzīvotāji sūdzējās par stipri nolietot dzīvojamo fondu, caurajiem jumtiem, brūkošajiem balkoniem, nobružātajām, sen neremontētajām kāpņu telpām, kā arī varas pārstāvju vienaldzību pret ciema problēmām, kurš, pēc Križu iedzīvotāju domām, ir pelnījis daudz labāku likteni. Cilvēkus satrauc arī milzīgās nepabeigtās mājas, kurās rēgojas tukšas logu ailes. Pa šiem graustiem skraida bērni, kuri jau vairākkārt guvuši traumas, bet var notikt arī lielāka nelaime.
Sešas kāpņu telpas, trīs soliņi
Marija Iliško dzīvo Križos kopš 1974. gada: „Kādreiz ciems plauka un attīstījās, šeit ritēja pilnvērtīga dzīve, bet tagad viss ir citādi. Iedzīvotājiem nav entuziasma un prieka, jo ir pārāk daudz problēmu.” Taču Marija piekrīt, ka šeit var dzīvot, jo dažviet ir vēl sliktāk. Viņa ir otrās grupas invalīde, dzīvo mājā Viršu ielā. Pie viņas kāpņu telpas nav soliņa. Patiesībā aina ir diezgan dīvaina – uz sešām kāpņu telpām ir tikai trīs soliņi. „Tos uzstādīja pirms pilsētas domes vēlēšanām. Vēl trim soliņiem, acīmredzot, pietrūka dēļu,” savu sašutumu pauž Marija. Viņasprāt, dzīvošanai Križos mīnuss ir lielais attālums līdz pilsētai un 40 minūšu pārtraukums starp autobusu reisiem. Taču rūpnieciskās zonas izveidi mikrorajonā Marija uztver pozitīvi. Viņa uzskata, ka tas ievērojami atdzīvinās attālo Daugavpils rajonu. Taču Križu iedzīvotāja ir nobažījusies, ka tik būvniecībai piešķirtā nauda neaizplūst citā virzienā.
Pilnu rakstu lasiet 2. februāra numurā.
