Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 21. februāris
Trešdiena
Ariadne, Eleonora
-10.9 °C
nedaudz mākoņains

Mākslas vingrošana prasa lielu pacietību

Jeļizaveta Gamaļejeva dalījās savā pieredzē ar vietejām meitenēm // Foto: Sergejs Kuzņecovs

Nesen Daugavpili apmeklēja Jeļizaveta Gamaļejeva, kura bija Latvijas vadošā mākslas vingrotāja, taču pagājušā gada jūnijā, divdesmit triju gadu vecumā, pabeidza savu karjeru.

Jeļizaveta sarīkoja meistarklasi kluba „Harmonija” audzēknēm, kurā vairākas stundas meitenes slīpēja vingrojumus ar priekšmetiem, J. Gamaļejeva ieteica arī dažus iesildīšanās elementus.

Pašlaik Jeļizaveta dzīvo Beļģijā, taču periodiski atbrauc uz Latviju. Viņas janvāra apciemojuma laikā izdevās vienoties par meistarklasi, stāsta kluba „Harmonija” trenere Irina Kazakeviča: „Jeļizavetu mēs atradām ar bijušo treneru starpniecību. Mums jau sen bija sapnis uzaicināt šāda līmeņa Latvijas vingrotāju, lai meitenes saprastu, kādas ir perspektīvas un iespējas. Treneri var daudz ko pastāstīt, bet, kad meitenēm to saka pieredzējusi sportiste ar milzīgu pieredzi, bērni to uztver citādi.”

Jeļizaveta nodarbojās ar vingrošanu septiņpadsmit gadus un labprāt dalījās savā pieredzē ar citām, kā arī atbildēja uz dažiem „Latgales Laika” jautājumiem.

- Kāds ir jūsu iespaids par Daugavpils meitenēm?

- Bērni ir ļoti spējīgi, ātri visu uztver. Ir talantīgas meitenes, taču jāturpina strādāt, pavadīt treniņu zālē tik daudz laika, cik vien iespējams. Treniņi trīs stundas dienā – tas nav maz, bet vajadzētu vairāk.

- Cik daudz laika jūs veltījāt treniņiem?

- Katru darba dienu trenējos 3,5-4 stundas. Sestdienās treniņš ilga 5-6 stundas. Pirms lielām sacensībām strādājām astoņas stundas dienā. Četras stundas – pirmais treniņš, pārtraukums, tad vēl četras stundas.

- Kāds ir pašreizējais vingrošanas līmenis Latvijā?

- Ir laba skola Rīgā, Liepājā. Pakāpeniski vingrošana attīstās Daugavpilī. Protams, pagaidām viss ir koncentrēts Rīgā, bet ar katru gadu vingrošanai pievēršas aizvien vairāk meiteņu. Beidzamajā Latvijas čempionātā junioru grupā startēja 70 sportistes. Latvijai tas ir daudz. Gribētos, lai meitenes virzītos tālāk, pēc junioru vecuma turpinātu sacensties pieaugušo līmenī. Taču šeit daudz kas ir atkarīgs no finansējuma.

Pilnu rakstu lasiet 9. februāra numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.