Ik dienu Latvijas kapsētās tiek apbedīti vidēji 78 mirušie, tā liecina Valsts Kontroles (VK) apkopotie dati. Kapsētu izveide un uzturēšana ir uzdota pašvaldībām, taču VK secinājusi, ka kapavietu iegūšanas nosacījumi un maksas pakalpojumu apraksti vairākās pašvaldībās ir neskaidri un nepilnīgi formulēti, kā arī tās nepublicē informāciju par veiktajiem apbedījumiem, bet daļā zudusi informācija par iepriekš apbedītajiem.
“Vai pašvaldību rīcība, nodrošinot kapsētu apsaimniekošanu un ar kapsētu izmantošanu saistītos pakalpojumus, ir likumīga un lietderīga?”, izvirzot šādu jautājumu, VK 2015. gadā uzsāka revīziju 11 Latvijas pašvaldībās. Pirms nedēļas, 31. janvārī, tā publicēja rezultātus, kas norāda uz vairākām problēmām.
Viena no pašvaldībām, kur 2,5 gadu garumā veikta revīzija, ir Aglonas novads. Šajā novadā atklātas nepilnības gandrīz katrā no kritērijiem, piemēram, pašvaldība nav izveidojusi apbedījumu uzskaites sistēmu, kapsētās nav apbedījumu plānu, pašvaldība neveic nekopto kapavietu apsekošanu. Gan revidenti, gan pašvaldība norāda uz šī novada specifiku – liela daļa no pašvaldības teritorijā esošajām kapsētām ir reliģisko draudžu īpašums. „Šobrīd gatavojam saistošos noteikumus kapsētu apsaimniekošanas reglamentēšanai un konsultējamies ar reliģiskajām draudzēm to izveidē,” norāda Aglonas novada domes priekšsēdētāja Ingūna Barkeviča. VK gan iesaka pašvaldībām, kas apsaimnieko draudžu kapsētas, šīs attiecības juridiski reglamentēt.
Kropļo apbedīšanas pakalpojumu tirgu
Aglona ir viena no retajām pašvaldībām, kur saistošie noteikumi vēl nav izstrādāti. Daugavpils novadā tas darīts 2011. gadā, bet Ilūkstes novadā – 2012. gadā. Daugavpilī pieejami arī saistošie noteikumi un maksājumu cenrādis par kapsētu izmantošanu. Pilsētas kapsētu apsaimniekošanu veic „Labiekārtošana D”, kas piedāvā arī dažādus apbedīšanas pakalpojumus.
Pilnu rakstu lasiet 13. februāra numurā.
