„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+5.4 °C
apmācies

Valsts galvenā onkoloģe – atklāti par onkoloģiju

Publicitātes foto

Šogad Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā un asociētā profesore Dace Baltiņa ir sākusi rakstīt blogu “Onkologa piezīmes” – www.onkologapiezimes.lv, kurā tiks publicēts un apkopots profesores redzējums, pārdomas un ieteikumi pacientiem par onkoloģiju kopumā.

Beidzamajos gados profesore Dace Baltiņa, būdama Valsts galvenās onkoloģes amatā, ir piedalījusies vērienīgos pasākumos tieši onkoloģiskās palīdzības sakārtošanā -- vēža apkarošanas programmu izstrādē, skrīningdiagnostikas ieviešanas rezultātu apkopošanā un analīzē, “Zaļā koridora” izstrādē, onkoloģisko pacientu plūsmas optimizēšanā.

Veidot blogu viņu pierunājuši kolēģi. Onkoloģijā profesore nostrādājusi vairāk nekā 34 gadus -- darbojusies gan zinātnē, gan praktiskajā medicīnā, gan pedagoģijā. Taču  par savu nozīmīgāko pieredzi viņa uzskata vairāk nekā 10 gadu dalību onkoloģisko pacientu vasaras nometnēs, ko organizēja pacientu kustība „Dzīvības koks”. Tas ļāvis ieraudzīt citu realitāti onkoloģijā – pacientu un piederīgo informatīvās vajadzības. Dace Baltiņa sarakstījusi vairākas grāmatas un publicējusi virkni rakstu zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos, kā arī lasījusi lekcijas tieši par ārsta komunikāciju ar vēža slimniekiem un slikto ziņu pasniegšanas mākslu. 

Blogā būs dažādā laikā tapušas un papildinātas D. Baltiņas pārdomas par onkoloģiju kopumā. Tāpat vairākos turpinājumos tiks runāts par to, kā slimība ietekmē pacientu un viņu tuvinieku ikdienu un kā labāk tikt galā ar bieži mulsinošām un biedējošām situācijām.  

Profesore ir pārliecināta, ka vēzis nav spriedums, bet izaicinājums katram, kurš ar to tieši vai pastarpināti ir saistīts. Savā laikā piedzīvojusi gan tabu periodu, kad par šo diagnozi mēdza izteikties “caur puķēm”, informācijas paradigmas maiņu 90. gadu sākumā, kad vēža diagnozi pieminēja it kā starp citu.

Profesore vēsta, ka, diemžēl, vēža patoģenēze pasaulē joprojām nav skaidra, tādēļ arī visa pieejamā terapija ir lielākoties vērsta uz slimības ierobežošanu un situācijas atvieglošanu, skrīnings un agrīnā diagnostika ir stūrakmeņi sekmīgai vēža apkarošanai. “Valsts mērogā ir svarīgs katrs cilvēks, kam diagnozi nosaka iespējami agri, tādēļ arī profilaksei un agrīnās diagnostikas projektiem ir tik liela nozīme. Protams, svarīgs ir arī katrs jau esošais vēža pacients un jo īpaši slimības vēlīnās stadijās, kad izārstēšana ir mazāk cerīga, bet būtiski pieaug nepieciešamība pēc empātijas, izpratnes un dziedināšanas šī vārda pilnā nozīmē”, rezumē profesore.