Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 24. septembris
Pirmdiena
Agris, Agrita
+8.1 °C
neliels lietus

Latvija – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas zeme?

freeimages.com

Efektīvākai cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu valstī, Valsts policija jau veikusi vairākus soļus, tostarp 2016.gada nogalē stiprinot Valsts policijas kapacitāti noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā un izmeklēšanā. Lai to panāktu, tika modernizēta Valsts policijas nodaļa, kuras kompetencē ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tādu noziedzīgu nodarījumu apkarošana, kas apdraud valsts finanšu sistēmu. Tāpat arī uzsākts projekts, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens Latvijā, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas, lai tiktu efektivizēta vainīgo personu saukšana pie atbildības. Plašāk par to un citām šīs jomas aktualitātēm lasiet tālākajā rakstā.

Gatavojoties kārtējai Latvijas valsts novērtēšanai par tās atbilstību starptautiskajiem standartiem attiecībā par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu (NILL/TF), pagājušajā gadā valstī norisinājās iekšēja risku izvērtēšana. To, kā valsts tiek galā ar NILL/TF, reizē četros gados pārbauda Eiropas Padomes Moneyval komisija atbilstoši Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force) rekomendācijām.

Bez tā, 2015.gadā veiktajā Latvijas novērtējumā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norādīja, ka Latvija ir pakļauta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam, vēršot uzmanību, ka Latvijā tiek legalizēti naudas līdzekļi, kas iegūti ārvalstīs. Tādēļ, Latvijai tika izteikta rekomendācija efektivizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu.

Kā uzsver Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un noziegumu finanšu sistēmā apkarošanas nodaļas priekšniece Inese Gise: “Galīgais Latvijas valsts novērtējums tiks oficiāli publicēts Eiropas Savienības mājas lapā, kurā tas būs pieejams ikvienam interesentam kā informatīvs materiāls par Latviju kā sadarbības partneri. Šī informācija ir saistoša arī iespējamiem ārvalstu investoriem un citiem Latvijas darījumu partneriem. Novērtējums, kādu Latvija šajā laikā saņems, tiešā veidā ir saistīts ar valsts reputāciju un nebūs maināms līdz nākamajai izvērtēšanai.”

Lai Latvija varētu tikt novērtēta pēc iespējas labāk, ir virkne soļu, kas pirms tam jāveic un, aktīvi sadarbojoties ar pārējām saistītajām institūcijām, Valsts policija jau visa pagājušā gada laikā piedalījās dažādās komisijas un padomes sēdēs, sanāksmēs, konferencēs un darba grupās, tostarp Tieslietu ministrijā iniciējot grozījumus likumdošanā.

Iniciētie grozījumi “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” paredz plašākas iespējas Valsts policijas izmeklētājiem pierādīt personu subjektīvo pusi, iesaistoties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Ja agrāk izmeklētājiem bija jāpierāda, ka iespējamais vainīgais precīzi apzinās, no kāda noziedzīga nodarījuma nākusi nauda, ko tas palīdz legalizēt, tad kopš stājās spēkā grozījumi, izmeklētājam pietiek gūt pat netiešus pierādījumus, ka persona apzinās, ka visticamāk, iesaistījusies noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanā.

Jāatzīmē, ka sākot ar 2015.gadā saņemto OECD kritiku, visi dienesti, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, to izvirzījuši par prioritāti, un tiek veikti vairāki pasākumi apvienotai cīņai ar šo fenomenu. Tostarp 2016.gada beigās Valsts policijā tika reorganizēta nodaļa cīņā ar naudas atmazgāšanu, lai paaugstinātu Valsts policijas kapacitāti noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā un izmeklēšanā. Tika modernizēta Valsts policijas nodaļa, kuras kompetencē ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tādu noziedzīgu nodarījumu apkarošana, kas apdraud valsts finanšu sistēmu. 2017.gada sākumā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un noziegumu finanšu sistēmā apkarošanas nodaļa sāka darbu jaunajā formātā.

Tāpat vienotai cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Latvijā Valsts policija uzsāka projektu, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens Latvijā, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas. Visa 2018.gada garumā Valsts policija, kā projekta vadītājs, sadarbībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, kā arī vairākiem ekspertiem, tostarp tiesnešiem, veiks nepieciešamās darbības, lai šo fenomenu izzinātu un mazinātu, kā arī efektivizētu vainīgo personu sodīšanu.

Jāatzīmē, ka līdzšinējā sadarbība un vienotas izpratnes veicināšana starpinstitucionālā līmenī nesusi pirmos rezultātus. Pievēršot pastiprinātu uzmanību tieši “naudas mūļu” fenomenam, identificēti vairāki grupējumi, kas Latvijā nodarbojas ar naudas atmazgāšanu ilgākā laika posmā, iesaistot vairākas personas, tostarp tā saucamos “mūļu vervētājus” un “naudas mūļus” jeb personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Tā, piemēram, 2017.gada nogalē Valsts policija pabeidza izmeklēšanu un nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai virkni kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, gan ar “naudas mūļu” iesaistīšanu, gan banku darbinieku starpniecību.

Viens no tādiem kriminālprocesiem tika uzsākts 2016.gada jūnijā, kad kādas sociāli nenodrošinātas personas kontā tika saņemts pārskaitījums 4 455 eiro apmērā no Spānijas Karalistes bankas. No pārskaitītajiem līdzekļiem, 600 eiro tika izņemti skaidrā naudā bankomātos, savukārt 1500 eiro tika pārskaitīti citas sociāli nenodrošinātas personas bankas kontā. Izmeklēšanas laikā Valsts policijas noskaidroja, ka iepriekš minētās personas sev piederošos banku kontu datus nodeva trešajai personai jeb “mūļu vervētājam”. Turpinot izmeklēšanu, noskaidrots, ka “mūļu vervētājs” nodarbojies ne tikai ar trešo personu bankas kontu datu iegūšanu naudas līdzekļu legalizēšanai, bet arī reģistrējis fiktīvus uzņēmumus. Jāatzīmē, ka pagājušā gada februārī minētā persona tika atzīta par aizdomās turēto par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Tāpat par aizdomās turētiem tika atzīti abi iesaistītie “naudas mūļi” pēc Krimināllikuma 193.1 panta pirmās daļas par tādu datu iegūšanu vai izplatīšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli. Tāpat viens no “naudas mūļiem” papildus atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas un 195.1 panta pirmās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un par ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju.

 “Runājot atsevišķi par “naudas mūļu” fenomenu, lai gan katrs atsevišķs gadījums neizskatās tik nozīmīgs un liels, nevajadzētu aizmirst, ka arī “naudas mūļu” iesaistīšanās it kā maznozīmīgā naudas atmazgāšanā veido visu Latvijā tādā veidā atmazgātās naudas apjomu, kas nav mazsvarīgi valsts reputācijai! Valsts policija kā iestāde ir ieinteresēta tajā, lai Latvija pasaules arēnā būtu reprezentabla un tīra valsts! ” piebilst Inese Gise.

Valsts policija jau vairākkārt vērsusi sabiedrības uzmanību šim fenomenam, kā arī izplatījusi preventīvus informatīvos materiālus par to, kā atpazīt “mūļu vervētājus”, nekļūt par “naudas mūli” un dažādām aizdomīgām situācijām, par kurām personas aicinātas ziņot Valsts policijai, kā arī nekādā gadījumā neiesaistīties noziedzīgā nodarījumā. Plašāka informācija atrodama Valsts policijas mājaslapā: http://www.vp.gov.lv/?id=860&said=860&rsd=1.

Valsts policija turpina aktīvi gan izmeklēt jau notikušos noziegumus, gan apkarot potenciālus noziedzīgus nodarījumus. Tādēļ, vēršam uzmanību, ka šogad Latvijā fiksēts reāls darba piedāvājums, kas pēc pazīmēm līdzinās “mūļu vervētāja” piedāvājumam. Proti, šī gada februārī, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde konstatējusi divus gadījumus, kad personas, vēloties gūt ātru naudas peļņu, piekritušas interneta portālos ievietotam darba sludinājumam, kurā piedāvāts noslēgt formālu darba līgumu. Pēc tam, kad persona piekritusi šādiem nosacījumiem, potenciālais darbinieks savā e-pastā saņēmis tālākas instrukcijas un norādes par veicamo darbu. Piedāvātā darba ņēmējs savā bankas kontā saņem jebkādu naudas summu, kuru nepieciešams izņemt un pārskaitīt tālāk kādam konkrētam adresātam, kurš neatrodas Latvijā. Zīmīgi, ka šie pārskaitījumi notiek, izmantojot ātro naudas pārvedumu kompāniju sniegtos pakalpojumus. Darba devējs norādījis, ka veicamo darbību mērķis ir it kā pārbaudīt konkrēto ātro naudas pārvedumu kompāniju kvalitāti, tāpēc šie pārskaitījumi esot slepeni. Brīdī, kad persona šo pārskaitījumu veikusi, tā saņem atlīdzību. Par konstatēto gadījumu Valsts policijā ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Ņemot vērā notikušos gadījumus, pastāv aizdomas, ka šāda veida darījumi un piedāvājumi varētu atkārtoties, tāpēc Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt darba piedāvājumus, kā arī detalizēti iepazīties ar piedāvātā darba pienākumiem.