Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 18. decembris
Otrdiena
Klinta, Kristaps, Kristers, Kristofers, Krists

Meliorācijas tīklu „lāpīt” nesteidzas

Dinija Jemeļjanova

Kopš leģendārajiem plūdiem Latgalē pagājis jau pusgads. Jautājums par to radītājām sekām, lauksaimnieku zaudējumiem un izpostītajiem ceļiem tika risināts skaļi, bet operatīvi, tomēr par krīzes iemesliem, meliorācijas sistēmas problēmām tika spriests kūtrāk. Gada beigās Zemkopības ministrija gan izstrādāja piedāvājumu paplašināt pašvaldības atbildību koplietošanas meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas – pārkāpumu izskatīšanā.

Aug finansējums, bet ne kvalitāte

Par valsts nozīmes meliorācijas sistēmas tīkliem atbild valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ). Iestāde līdz 2020. gadam paredzējusi ieguldīt 80 miljonus eiro publiskā finansējuma lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes meliorācijā, valstij piederošo hidrotehnisko būvju atjaunošanā un pārbūvē, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā. Šīs summas gan tiek apzinātas kopš 2014. gada, bet, piemēram, šogad ar Eiropas Reģionālas attīstības fonda līdzfinansējumu februāra vidū Latvijā ir uzsākti pieci jauni projekti 4,2 miljonu eiro vērtībā. Divi no tiem tiek īstenoti Līvānu novadā, tur, Rožupes pagastā, uzsākta divu poldera sūkņu staciju pārbūve, ieguldot abos kopā 1,5 miljonus eiro.

Zemkopības ministrija (ZM) paredzējusi aicināt valdību palielināt arī valsts finansējuma budžetu meliorācijas sistēmas uzturēšanai līdz 1,45 miljoniem eiro. Šobrīd finansējuma pietiek tikai 1,4 miljonu kilometru apsaimniekošanai, bet kopumā tīkls ir 3,5 miljonus kilometrus garš. ZM Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons norāda, ka papildu prasītie līdzekļi plānoti valsts polderu sūkņu staciju, aizsargdambju un ūdensnoteku uzturēšanai. Par līdzšinējiem līdzekļiem tiek atjaunotas vairākas valsts nozīmes ūdensnotekas, tai skaitā trīs Daugavpils novadā (Rudņa Ambeļu pagastā, Marjanovka Tabores pagastā, Veižalka Naujenes pagastā), līdzīgus darbus šogad plānots uzsākt divos objektos Preiļu novadā un pa vienam -- Krāslavas un Dagdas novadā.

Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācijas pārstāve Angelika Bondare gan norāda, ka līdz šim no valsts budžeta piešķirtā summa ir niecīga. „Šobrīd Latvijas meliorācijas sistēma „turas mata galā”, proti, uz Eiropas fondu līdzekļiem,” A. Bondare norāda, ka drīzumā beigsies plānošanas periods un to, vai atbalsts turpināsies, nevar zināt. Turklāt viņa atzīmē, ka eksperti norāda uz būvniecības kvalitātes zemo līmeni, taču ZMNĪ un „Latvijas Valsts meži” nepievērš tam pietiekamu uzmanību.

Pilnu rakstu lasiet 9. marta numurā.