Ja agrākajos laikos bargas un sniegotas ziemas sekas bija diezgan viegli paredzamas, tad tagad uzminēt dabas untumus kļūst aizvien problemātiskāk. Arī plūdi Daugavā nav izņēmums.
Satraucoši skaitļi
Lai pasargātu Daugavpili no plūdiem, 1833.-1841. gadā pēc Pāvela Meļņikova projekta tika uzbūvēts aizsargdambis. Tā garums ir 7 kilometri, nogāzes augstums – no 4,2 līdz 6,4 metriem. Dambis kļuva par vienu no ievērojamākajām vietām pilsētā, bet nedaudz vēlāk uz tā iestādīja kokus, lai būvi nostiprinātu.
1922. gadā, pēc lielākajiem plūdiem Daugavpils vēsturē, Gajokā sāka celt papildus dambi, kura būvdarbi tika pabeigti 1924. gadā.
Daugavpilī kritiskais ūdens līmenis upē ir 9,4 metri. Visnopietnākais dambja izturības eksāmens bija 1922. gada 10. aprīlī, kad ūdens līmenis sasniedza 10 metrus un 62 cm. Tobrīd Līksnas apkaimē bija izveidojies ledus sastrēgums, ūdens līmenis upē sāka strauji celties, kā rezultātā pilsēta applūda, pirmām kārtām, Gajoks, Grīva un Judovka. Šīs stihijas aculiecinieki stāstīja, kā pa upi peldēja mājas, pirtis un dzīvnieki.
Augsts ūdens līmenis ir fiksēts vēl vairākas reizes – 1937. gadā tie bija 9,49 m, 1951. gadā – 9,46 m, 1956. gadā – 9,30 m, 1962. gadā – 8.04 m. 2010. gada pali, kad ūdens līmenis sasniedza 7,57 m, appludināja Ruģeļu un Maļutku vasarnīcas, kā arī Grīvas cietuma iekšpagalmu un saimniecības ēkas, pārvēršot to pussalā.
Lieli plūdi vērojami vidēji reizi 5–6 gados. 1910. gadā ledus iešana sākās 18. februārī, 1912. gadā – 27. februārī, 1913. gadā – 3. martā. Beidzamo reizi lieli pali mūspusē bija 1995. gadā, kad ūdens līmenis Daugavā sasniedza 7,58 m atzīmi.
Ir viss nepieciešamais
Daugavpils ūdenslīdēju un glābšanas dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Roberts Ruža, kurš šajā struktūrā strādā vairāk nekā četrdesmit gadus, uzskata, ka šogad ir visi plūdu priekšvēstneši: "Ūdens līmenis Daugavā šim gadalaikam ir ļoti augsts, agrāk tā nav bijis. Turklāt zeme ir ļoti mitra, kā arī jāņem vērā gruntsūdeņi. Liels ūdens daudzums var ieplūst no Krievijas un Baltkrievijas." Negatīva loma ir salām Jēkabpils apkaimē, kuras pārvēršas par šķērsli ledus un vižņu ceļā, kā rezultātā ūdens līmenis var strauji celties. Šogad, pirms izveidojās ledus sega, tika novērota tieši šāda aina.
Plūdu dēļ ne reizi vien cietuši arī paši glābēji. Daugavas ūdeņi appludināja pagalmu, katlu māju un ēkas boksus, savukārt darbinieki varēja iekļūt ēkā nevis pa centrālo, bet rezerves ieeju.
"Tuvojoties pavasarim, situācija saistībā ar plūdiem kļūst vēl bīstamāka. Upe var sagādāt dažādus nepatīkamus pārsteigumus, taču mūsu dienests tam ir gatavs. Glābšanas dienestu arsenālā ir viss nepieciešamais," saka Roberts, "ir arī rīcības plāns plūdu laikā, kurš tiek saskaņots ar pilsētas civilās aizsardzības dienestu un citām struktūrām."
Pilnu rakstu lasiet 13. marta numurā
