Pavasara atnākšanu simbolizē strazdi, kuri atlido no siltajām zemēm, un pavisam drīz tie būs klāt arī mūspusē. Kā mēs sagaidām pavasara simbolu? Jāpiebilst, ka 1. aprīlī tiek atzīmēta Starptautiskā putnu diena.
Neizdomāta problēma
Latvijā kopumā mīt aptuveni trīsarpus simti dažādu putnu sugu. Strazdi ir vieni no tiem nedaudzajiem putniem, kuriem mājokļa – strazdu būrīša izgatavošanā nepieciešama cilvēku palīdzība. Tā nav izdomāta problēma, jo, lai gan strazdi ir pieticīgi putni, atšķirībā no zvirbuļiem, tie nevēlas vīt ligzdu zem šķūņa jumta vai krūmos, -- viņiem ir vajadzīga māja.
Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš uzskata, ka Starptautiskā putnu diena ir labs, taču vienreizējs pasākums, kas neatrisina strazdu būrīšu problēmu. Putnu ir tūkstošiem, bet, saskaitot visus būrīšus pilsētas centrā un mikrorajonos, sanāks vien kāds pussimts. Jauni nav redzami, bet vecie jau sapuvuši. Piemēram, mežiņā Esplanādes mikrorajonā pie attīrīšanas iekārtām ir tikai septiņi strazdu būri.
Ir arī kāda cita problēma. Strazdi var apmesties veco koku dobumos, taču tos zāģē nost. „Dobumos dzīvos strazdu kolonijas. Šādi koki ir vesela ekosistēma – kukainīši, tārpiņi un citas radības. Koks tiek nozāģēts, bet kur lai liekas strazdi?” saka Mihails, kurš uzskata, ka ikviena pilsētas un lauku iedzīvotāja pienākums, kuram nav vienaldzīga faunas un floras saglabāšana, ir dot savu artavu strazdu „izmitināšanā”. „Strazdu būrīšu izgatavošana skolās ir lieliska un lietderīga prakse. Izgatavot būrīti savām rokām nav nekas sarežģīts. Turklāt veikalā var nopirkt arī gatavu strazdu būri.”
Ne visiem patīk putni
Kā atzīmēja Daugavpils Universitātes vadošā biotehnoloģiju speciāliste, bioloģijas zinātņu doktore Tatjana Krama, strazdu būrīšu izgatavošanas un putnu klātbūtnes problēmai Daugavpilī jāveltī īpaša uzmanība: „Ne jau visiem pilsētniekiem patīk putni un ne visi ir gatavi „kaimiņu būšanai” ar tiem. Tas attiecas ne tikai uz strazdiem. Ik gadu pie mums vēršas daudzi iedzīvotāji ar pretenzijām un sūdzībām par to, ka putni rada pilsētā diskomfortu – klaigā, piemēslo teritorijas, ķēzī uz soliņiem, mašīnām un bezmaz vai cilvēkiem uz galvas.”
Atbildot uz jautājumu, vai Starptautiskā putnu diena nav tikai formāla akcija, Tatjana Krama tam daļēji piekrita, taču viņa uzskata, ka nevienam cilvēkam, kurš mīl dabu, nav liegts izgatavot putnu būrīti un uzstādīt to teritorijā, kur to neaizliedz pašvaldības saistošie noteikumi: „Arī tad, ja strazdam nav būrīša, tas atrod vietu, kur apmesties un izperēt mazuļus, jo tāda ir daba. Neviens putns, palicis bez būrīša, neaizies bojā. Tas atradīs koka dobumu vai citu piemērotu mitekli.”
Pilnu rakstu lasiet 16. marta numurā.
