„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+10.2 °C
apmācies

Latvijai – 100. Kādas dāvanas gatavo pašvaldības

Pilsētas parka „Gaismas dārzs” makets (Ludza)

Ar Latvijas simtgades svinēšanu saistīto izdevumu summa visā valstī pašlaik ir gandrīz 60 miljoni eiro.  Pašvaldības plāno vērienīgus pasākumus un dažādu piemiņas objektu būvēšanu. „Latgales Laiks” uzzināja, kādi ir dažādu Latgales novadu plāni.

Tā kā tuvākajos gados daudzi kultūras pasākumi tā vai citādi būs saistīti ar valsts svētkiem, mēs jautājām pašvaldību pārstāvjiem nevis pat pasākumiem, bet konkrētiem „taustāmiem” projektiem. Pieminekļi, grāmatas, vēsturiskā mantojuma atjaunošana, lielas būves – katrai pilsētai ir savs skatījums, kas tieši nepieciešams tās iedzīvotājiem.

Vides objekts „Sidraba ābele” Jēkabpilī

Rēzekne – veiksmīga sakritība

Rēzeknei ir izdevies izbēgt no dilemmas, kā saglabāt atmiņā Latvijas simtgadi. Šeit 2017. gada maijā Atbrīvošanas alejā 61 tika svinīgi atklāts piemineklis „Latgales kongresam 100”. Latgales latviešu kongresam, kurš norisinājās 1917. gada 9. un 10. maijā Rēzeknē, bija milzīga nozīme Latvijas valsts tapšanā. Tādējādi pilsēta sāka svinēt Latvijas simtgadi daudz agrāk, nekā pārējās pašvaldības.

Latgales kongresam veltītais piemineklis un laukums izmaksāja 670 000 eiro. Šī summa tika savākta, pateicoties biedrības „Latgalieši” pūlēm – līdzekļi tika saņemti no dažādām reģiona pašvaldībām. Pateicoties tam, pilsēta sakārtoja degradētu teritoriju, kur sliktā grunts stāvokļa dēļ nedrīkstēja būvēt ēkas. Laikā, kad atklāja monumentu, visas zonas labiekārtošana vēl nebija pabeigta, -- tuvākajā laikā šeit uzstādīs atkritumu urnas un soliņus. Rēzeknes domes Attīstības departaments cer, ka šī pilsētas daļa veiksmīgi papildinās ieplānoto Kovšu ezera labiekārtošanas projektu.

Preiļos akcentē restaurāciju

Preiļos neplāno uzstādīt atsevišķu pieminekli, taču pašvaldība ļoti cer, ka tuvākajā laikā izdosies pabeigt divus nozīmīgus projektus, -- Preiļu pils un pilsētas centrālās daļas restaurāciju. Bijušās Borhu dzimtas muižas atjaunošanas pirmais posms (izmaksas – 493 000 eiro) jau ir aiz muguras, tagad tiek veikti svarīgākie remonta un celtniecības darbi. Būvdarbu tempus kavē sliktie laika apstākļi, tas ietekmē arī pilsētas laukuma atjaunošanu – tā jāpabeidz līdz šī gada jūlija beigām, kad tiks svinēta Preiļu 90. jubileja.

Preiļu pils restaurācija

„Mūsu pašvaldība nav liela, bet, ja pabeigsim abus šos darbus, mums būs pamatots iemesls lepoties,” saka domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, „laukums ir vieta, kas apvieno cilvēkus. Savukārt pilij jākļūst par svarīgu tūrisma objektu reģionā.”

Visskaistākais koks

Ilgstošās lietavas pērnā gada augustā un septembrī iespaidoja arī Ludzas novada domes plānus „Gaismas dārza” – īpaša pilsētas parka ierīkošanā, kur savu koku varēs iestādīt visi, kas vēlēsies. Šim mērķim piešķirts zemes gabals starp Krāslavas un L. Paegles ielu. Projekta izmaksas ir nedaudz vairāk kā 75 000 eiro, līdzfinansējums paredzēts no Latvijas Vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas līdzekļiem. Izņemot Ludzu, šajā pasākumā piedalās Kārsavas, Ciblas un Zilupes novada pašvaldība.

Ja viss ritēs pēc plāna, „Gaismas dārzs” tiks atklāts šī gada jūnijā. Arhitektoniskā kompleksa vidū būs aka, no kuras uz visām pusēm stiepsies „stari” -- taciņas. Šis objekts tiek veidots līdzīgi kā memoriālais parks „Likteņdārzs” Kokneses apkaimē.

Pilnu rakstu lasiet 20. marta numurā.