Jau vairākus gadus Daugavpilī dzimusī Olga Jefremova (tagad Tripoli) dzīvo Spānijā, Ibicas salā. Viņa uzauga un absolvēja skolu Daugavpilī, ieguva skolotājas izglītību Daugavpils Universitātē, vairākus gadus mācīja krievu valodu un literatūru Jūrmalas skolēniem. Taču interese par citām valstīm un valodu apguvi izrādījās stiprāka par pieķeršanos dzimtenei.
Salinieku dzīves īpatnības
Salas iemītnieku dzīve ir cikliska, tas, pirmām kārtām, saistīts ar tūristiem. Šeit visu nosaka "sezona". Vasarā iedzīvotāji iegulda visus spēkus vairākos aktīvas un trokšņainas Ibicas dzīves mēnešos, savukārt ziemā šeit ir klusums, kas daudzus šokē. Pēc Olgas teiktā, cilvēki neiztur ziemu – darbs vai nu apstājas, vai arī tā var nebūt nemaz.
Salinieku dzīvē Olga ir atradusi gan plusus, gan mīnusus. Nepatīkamākais ir tas, ka vietējiem iedzīvotājiem dzīvošana uz salas izmaksā tikpat dārgi, kā tiem, kuri atbraukuši atpūsties un izklaidēties. Rodas sajūta, ka ar saliniekiem nerēķinās, -- cilvēki, kuri šeit pastāvīgi dzīvo un strādā, ir spiesti, piemēram, īrēt mājokli par maksu, kādu prasa no tūristiem, nemaz nerunājot par astronomiskajām mājokļu cenām.
Savukārt milzīgs pluss dzīvošanai uz salas ir tas, ka visas aviobiļetes saliniekiem, lai nokļūtu kontinentā, ir uz pusi lētākas, lai šeit dzīvojošie cilvēki nejustos nošķirti no "lielās zemes". Tāpēc vēlu rudenī, kad beigusies tūristu sezona, Olgas ģimene dodas ceļojumā pa valsti, obligāti apmeklējot Barselonu un citas Spānijas pilsētas.
Ibicas lielākā priekšrocība ir tās nelielā platība. Tas ļauj ātrāk nokļūt vajadzīgajā vietā. "Viss tik tiešām ir tuvu," stāsta Olga, "nav jātērē daudz laika, lai no mājām nokļūtu skolā un darbā." Un, protams, sala noskaņo atpūstai. Taču Olga kopā ar vīru un dēlu salas skaistumu izmanto ne tikai gulšņāšanai pludmalē. Ibicā ir skaistas klinšainas vietas, uz kurieni var doties pārgājienos un pastaigās, braukt ar velosipēdiem. "Ibicā velosipēds ir nacionālais transporta līdzeklis. Šeit visi ir sporta fanātiķi," smejas Olga. Ar sportu šeit nodarbojas visi, bērni no triju gadu vecuma apmeklē dažādas sporta sekcijas.
Tomēr, dzīvojot tālumā no Latvijas, Olga pietrūkst kultūras dzīves. Protams, Ibica ir savdabīga modernās deju mūzikas Meka, bet teātris, izstādes – viss, pie kā Olga pieradusi dzimtenē, Ibicā ir deficīts. Jo īpaši viņa ilgojas pēc grāmatām, jo no Latvijas līdzi daudz neatvedīsi, tāpēc nākas lasīt elektroniskās grāmatas.
Gribas arī Latvijas produktus, jo īpaši piena produkciju. "Mūsu biezpiens un krējums ir garšīgākais pasaulē," uzsver Olga. Kad meita atbrauc ciemos uz Latviju, Olgas vecāki cenšas celt viņai galdā iecienītākos ēdienus.
Pilnu rakstu lasiet 23. marta numurā.
