Svinot nozīmīgu dzīves jubileju, Česlava Alehno ģimenes lokā pārlapoja albumu un kavējās atmiņās, kā kopā ar kolēģiem cēla Daugavpils pievadķēžu un elektroinstrumentu rūpnīcu. „Esam uzbūvējuši pusi pilsētas. Ejot garām šīm ēkām, lepojos, ka tās kalpo cilvēkiem,” saka Česlava.
Česlava ir dzimusi daudzbērnu ģimenē Robežnieku pagastā, kas savulaik bijis Pustiņas pagasts un tautā joprojām tā tiekot dēvēts. Pēc Robežnieku septiņgadīgās skolas un Indras vidusskolas absolvēšanas viņa mācījās toreizējā Daugavpils 2. vakara vidusskolā. „Strādāju vispārējā celtniecības trestā Nr. 3. Meistara darbs bija atbildīgs un grūts, jo sagatavoju cementa maisījumu, ķieģeļus. Vēlāk, 1962. gadā, Rīgas celtniecības tehnikumā ieguvu celtniecības meistara diplomu. Mācījāmies 2,5 gadus un jau toreiz būvējām Ādažos vistu fermas. Pēc tehnikuma atgriezos Daugavpilī un strādāju vispārējā celtniecības trestā par meistari. Es uzdevu un uzraudzīju celtniecības darbus. Dzīvojamās mājas Esplanādes mikrorajonā, mēbeļu kombināts, Daugavpils gaļas kombināts, Ķīmisko šķiedru rūpnīca, ūdens attīrīšanas iekārtas, stadions „Celtnieks” -- šo un citu būvju celtniecībā piedalījās arī Česlava.
Viņas apzinīgo darbu ievēroja vadītāji, un Česlavu norīkoja strādāt ražošanas tehniskajā nodaļā. Tobrīd iestāde tika pārdēvēta par PMK -- pārvietojamo mehanizācijas kolonnu. Česlava brauca uz rūpnīcām un pieteica dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļus, logus, durvis, tāpat viņa veica uzskaiti, cik būvmateriālu ir palicis pēc objekta nodošanas. Bija jāpilda plāns, uzsver Česlava. Tāpat viņa kontrolēja, vai darbs padarīts kvalitatīvi. Jubilāre atminas, ka kādā Latgales mazpilsētā lielās pārslodzes dēļ sabruka daudzdzīvokļu māja, jo nebija aizcementētas šuves.
Česlava piedalījās arī Daugavpils celtnieku kluba pašdarbībā, un gandrīz katru gadu, tērpusies latviešu tautas tērpā, dziedājusi dziesmu svētkos Stropu estrādē.
Pilnu rakstu lasiet 23. marta numurā.
