Pašvaldību dialoga veidošana ar valsti ir atkarīga ne tikai no pašvaldību vadītājiem, bet arī izpildinstitūciju darbiniekiem. Par to, kā Daugavpils novadā plānots īstenot valsts vīziju par skolu tīkla optimizāciju un kāds ir pašvaldības un valsts pārziņā esošo ceļu stāvoklis, pastāstīja Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika.
Kādas ir prioritātes, pārskatot skolu tīklu novadā?
Šogad neplānojam ne skolu slēgšanu, ne reorganizāciju. Tomēr rudenī izšķiroši būs tas, vai skolas spēs nokomplektēt desmito klasi. Domāju, ka vismaz vienu gadu atļausim strādāt arī gadījumā, ja tas neizdosies. Šajā situācijā stingri sekosim līdzi, vai arī citu klašu bērni nemaina skolu un turpina mācīties, kāda ir vidusskolēnu vidējā atzīme. Tiem, kam šī atzīme ir zema, iespējams, labākā izvēle ir mācības profesionālajās vidusskolās vai darba gaitu uzsākšana. Atbalstu ideju, ka ne visiem mūsdienās ir obligāti jāmācās vidusskolā, jo daudziem mācības pilda tādu kā sociālo funkciju, bet tam tā nevajadzētu būt.
Ja kādai skolai neizdosies nokomplektēt desmito klasi, tad nākamgad, visdrīzāk, nebūs ne tikai desmitās, bet arī vienpadsmitās klases. Tad tā vairs nebūs reorganizācija, bet gan fakta konstatēšana, un triju gadu laikā vidusskola beigs pastāvēt. Pašvaldība pievērsīs uzmanību izglītības kvalitātei. Ja skolā ar nelielu skolēnu skaitu regulāri tiek sagatavoti olimpiāžu dalībnieki, tai ir labākas izredzes. Taču, ja divpadsmitās klases eksāmenu rezultāti ir krietni zemāki nekā vidēji valstī, jājautā, cik labi vidusskola pilda savas funkcijas.
Varbūt ir jau padomā kādas skolas, kam šis izglītības kvalitātes līmenis būs izšķirošs?
Mazs skolēnu skaits ir, piemēram, Vaboles vidusskolā. Arī skolas vadība jau domā, vai izdosies nokomplektēt 10. klasi. Bet skola aktīvi piedalās projektos, konkursos, un izglītības līmenis tur atbilst šodienas prasībām. Tas pats ir arī Špoģu vidusskolā. Atsevišķos mācību priekšmetos sasniegumi ir arī Sventes, Zemgales un Salienas vidusskolai. Domāju, ka šogad būs vidusskolas, kas nevarēs nokomplektēt 10. klasi, un tas būs pirmais solis ceļā uz reorganizāciju.
Svarīgi, ka pēdējos gados novadā jau daudz esam izdarījuši, četras, piecas skolas jau slēgtas vai reorganizētas. Žēl, ka daudz skolēnu pazaudējām, slēdzot Nīcgales sākumskolu, bet šī pieredze liecina, ka nevajag vilcināties ar reorganizāciju.
Kādi ir aktuālākie izaicinājumi pašvaldības ceļu tīkla uzturēšanā?
Saņemam daudz iesniegumu, ko raksta uzņēmēji, kas iegādājušies vai saņēmuši mantojumā īpašumu, bet ceļa līdz tam nav. Diemžēl uzņēmēji pērk īpašumus, uz kuriem neved ceļš, bet mēs ne vienmēr varēsim to uzbūvēt. Šobrīd izskatām četrus šādus gadījumus. Ceļu fonda komisija maijā izbrauks visus ceļus, un tad noteiksim prioritātes. Galvenie kritēriji ir satiksmes intensitāte, vai pa to kursē skolēnu autobuss un kāda tur ir ekonomiskā darbība. Ja kāds vienkārši pieprasa ceļu uz savu vasarnīcu, tā nebūs prioritāte.
Iedzīvotāji sūdzas par klaiņojošiem suņiem. Kā pašvaldība risina šo problēmu?
Pārsvarā pagasti sadarbojas ar patversmi „Otrā māja”, tas ir ārpakalpojums. Suņu ķeršanai nepieciešams speciāls aprīkojums, cilvēkam jābūt sagatavotam, pagasts pats to nevar nodrošināt. Šī problēma ir aktuāla, bet, veidojot savu budžetu, pagasta pārvaldes tās risināšanai varēja pieprasīt nepieciešamos līdzekļus.
Pilnu rakstu lasiet 23. marta numurā.
