„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+6.6 °C
apmācies

Vaļasprieks stiprina draudzību un palīdz dienestā

Jānis Želvis ar savu kolekciju // Anatolijs Krilovs

Robežsardzes kinologa Jāņa Želvja hobijs uzlabo viņa vadītā kinoloģiskā dienesta kvalitāti un stiprina profesionālās un draudzības saites ar citu valstu kolēģiem.

Unikālā kolekcija 

Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas priekšnieks majors Jānis Želvis kolekcionē dažādus militāros formas tērpus un atribūtiku – formas cepures (aptuveni 50), beretes un laiviņas, kā arī piedurkņu, krūšu un citas uzšuves, emblēmas, uzplečus, žetonus, krūšu zīmes un nozīmītes (to ir vairāki simti). Turklāt šajā iespaidīgajā kolekcijā ir ne tikai dažādu valstu robežsargu, bet karaspēka veidu formas tērpi un atšķirības zīmes. Kā teica Jānis, viņam nav zināms neviens cits šāds kolekcionārs, tādus nav izdevies atrast arī internetā.

Daļa kolekcijas glabājas plauktos un uz galda Jāņa dienesta kabinetā: "Esmu pateicīgs savam bijušajam komandierim, tagad viņš jau ir pensijā,  – Daugavpilī pazīstamam kolekcionāram Leonardam Doniķim, kurš sniedza daudz noderīgu padomu saistībā ar manu hobiju."

Jānis dzimis Špoģos, septiņu bērnu ģimenē. Viņa māte tolaik strādāja fermā par slaucēju: "Es jau kopš bērnības zinu, cik smags ir zemnieku darbs. Četrpadsmit gados kļuvu patstāvīgs, bieži palīdzēju mātei fermā un mājās,  saimniecībā. Tajā laikā rūpējos par dzīvniekiem, ar tiem saistīta visa mana dzīve un dienests."

Profesija un hobijs

Tradīcija mainīties ar militāro atribūtiku radās laikā, kad Jānis mācījās Policijas akadēmijā, 1996. gadā, kad viņš pirmo reizi piedalījās kinologu sacensībās Vācijā. Divus gadus pēc studijām viņš sāka dienēt Rīgā, kinoloģijas dienesta priekšnieka amatā. Vēlāk J. Želvi pārcēla uz Daugavpili, kur viņš turpināja darbu kinoloģijas jomā.

Jānis atceras, kā 2000. gadā Francijā, kur viņš piedalījās sešu mēnešu kursos, turienes robežsargi gandrīz vai norāva Latvijas kolēģim formas tērpu un atšķirības zīmes: "Tas aiz ziņkārības, jo tolaik Latvija viņiem bija gandrīz eksotiska valsts. Toreiz mūsu formas tik tikko nesadalīja suvenīros."

Kopš tā laika Jānis pabijis gandrīz visās Eiropas valstīs un no visurienes atvedis eksponātus savai kolekcijai. Virsnieks, viņa padotie un četrkājainie dienesta biedri godam pārstāvēja Latvijas robežsardzi un Kinoloģijas dienestu dažāda līmeņa sacensībās un pasākumos. Jānis ir bijis Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Bulgārijā, Šveicē, Grieķijā, Francijā, Dānijā un daudzās citās valstīs.

Pilnu rakstu lasiet 23. februāra numurā.