Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 21. novembris
Trešdiena
Andis, Zeltīte
-1.2 °C
daļēji mākoņains

Lauksaimniecībā no drosmīgām idejām nav jābaidās

16 stundu ilgo mācību mērķis – aicināt lauku uzņēmējus nebaidīties īstenot savas idejas // D. Jemeļjanovas un E. T. Jonānes foto

Lauku tūrisma un mājražošanas nozare kļūst aizvien populārāka, kas mazajiem vai vidējiem lauksaimniekiem paver jaunas attīstības un peļņas iespējas. Aicinot mazos lauku uzņēmējus nebaidīties no jauniem izaicinājumiem, 19. un 20. martā viesu mājā „Dzintari” biedrība „Latvijas Zemnieku federācija” rīkoja mācības „Ģimeņu (mazo) zemnieku saimniecību attīstība, pilnveidojot saimniecisko darbību”.

Četri lektori divas dienas dalījās zināšanās par tādām tēmām kā mājražošana, kooperācija un sadarbība veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai, tūrisms kā papildinājums lauksaimnieciskajai ražošanai un produkcijas noieta veidošana. Dalībnieki apmeklēja arī Bebrenes pagasta zemnieku saimniecību „Apīņi”, kur zemnieks Mārtiņš Bogušs dalījās pieredzē, kā izmanot sociālos tīklus veiksmīgākai produkcijas pārdošanai.

Mācībās piedalījās 11 lauksaimnieki no Daugavpils un Ilūkstes novada. „Šī jau ir devītā vieta Latvijā, kur viesojamies un tiekamies ar mazajiem lauksaimniekiem,” skaidro biedrības valdes priekšsēdētāja un projekta idejas iniciatore Agita Hauka, „aicinām paskatīties uz savu saimniekošanu „no malas”. Lauki daudziem ir ģimene, dzīvesveids, kā rezultātā piemirstas, ka lauksaimniecība ir bizness.” Projekta mērķis ir palīdzēt saimniekam saprast, cik bagāts viņš ir, un nebaidīties pieņemt drosmīgus lēmumus.

Agita Hauka un Ineta Timšāne

Mācībās uzsvērts, ka cilvēks laukos ir galvenais resurss. Piemēram, lektore Agnese Hauka aicināja novērtēt savu darbu, par ko mājražotāji piemirst, rēķinot produkta ražošanas izmaksas. Mudinot lauksaimniekus domāt kā uzņēmējiem, viņa atgādināja, ka finansiālā palīdzība no Eiropas Savienības pēc diviem gadiem varētu sarukt, tāpēc uz atbalstu nevar paļauties. „Pēc plūdiem Latgalē kā pašsaprotamu zemnieki gaidīja kompensācijas no valsts. Citās nozarēs ar līdzīgiem zaudējumiem uzņēmējiem būtu jātiek galā pašiem,” atzīmēja lektore.

Praktiskajās nodarbībās dalībnieki analizēja, kā saimniekojuši līdz šim, un plānoja, kādos virzienos varētu attīstīties. „Gribētu papildus piena lopkopībai audzēt trušus, varētu izmēģināt arī tūrismu,” stāsta Natālija Dombrovska, lauksaimniece no Prodes pagasta. Viņa uz mācībām bija ieradusies ar kaimiņieni, arī lauksaimnieci. Tādējādi,  klausoties lekciju par kooperāciju, radusies doma par iespējamo sadarbību. „Jādomā ne tikai par to, kā vienā jomā sasniegt augstākus panākumus, bet kā attīstīties plašāk,” atzīmē Natālija.

Pilnu rakstu lasiet 27. marta numurā.