20. martā Daugavpils novada domē notika informatīva sanāksme par dabas aizsardzības plāna izstrādi aizsargājamo ainavu apvidum „Nīcgales meži”. Uz tikšanos bija ieradušies Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji, Daugavpils Universitātes biologi un pagasta pārvalžu vadītāji, kuru uzdevums ir saglabāt unikālas dabas bagātības.
Aizsargājamo ainavu apvidus „Nīcgales meži” atrodas Daugavpils novada Nīcgales pagasta teritorijā. Tā kopējā platībā ir 915 ha. Teritorija ir nozīmīga aizsargājamu tauriņu sugu un to populāciju dzīvotne un barošanās vieta. Nīcgales mežos konstatētas 1200 tauriņu sugas – to skaitā 14 ir īpaši aizsargājamas. Teritorijā konstatēti Eiropas Savienības aizsargājamie mežu biotopi – veci vai dabiski boreāli meži, veci jaukti platlapju meži, staignāju meži u.c., tur sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Aizsargājamas teritorijas statuss tika piešķirts 2004. gadā, vienlaikus ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču šīm izmaiņām nebija nekāda praktiska efekta. Jaunais aizsardzības plāns nemainīs „Nīcgales mežu” statusu, taču ļaus veiksmīgāk sadarboties ar privātām un juridiskām personām, jo īpaši tām, kas izcērt meža masīvu.
Plāns tiks izstrādāts, atsaucoties uz nacionālo projektu „Dabas skaitīšana” – jau ir zināms, ka Nīcgales pagasta teritorijā ir daudz mežu biotopu. Dabas aizsardzības pārvalde apgalvo, ka jaunais aizsardzības plāns tikai nedaudz ietekmēs saimniecisko darbību pagastā. Taču turpmāk mežu un krūmu izciršana, ka arī zemes apstrādāšana būs jāveic uzmanīgāk. Turklāt īpaši vērtīgu teritoriju īpašniekiem būs iespēja saņemt Lauku atbalsta dienesta kompensācijas. Lai to izdarītu, jāreģistrējas elektroniskajā sistēmā.
„Acīmredzot, atbildīgajām personām ne tikai jāpadomā par „Nīcgales mežu” aizsardzību, bet arī reklāmu,” tikšanās laikā teica zoologs un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Valdis Pilāts, „cilvēki zina par Nīcgales Lielo akmeni, kurš atrodas ārpus aizsargājamās zonas, un mazliet – par tauriņiem. Tas arī viss. Taču patiesībā šim apgabalam ir svarīga ekoloģiska nozīme.”
Pilnvērtīgai plāna izstrādei speciālistiem dots viens gads. 2019. gada martā plānots organizēt sabiedrisko apspriešanu, bet aprīlī – saņemt novada pašvaldības vērtējumu. Projekts jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nākamā gada jūnijā.
