Nodarboties ar novadpētniecību Višķu pagastā neesot nekas neierasts, tā uzskata Špoģu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Valentīna Ivanova. Ne velti apkaimes pagātne stāstos un leģendās aprakstīta jau četrās grāmatās.
Leonora Petrova, Helma Hansone, arī Jānis Kudiņš ir vietējie novadpētniecības aktīvisti, kas Višķu pagasta vēsturē atklājuši saistības gan ar cara galmu, gan dažādu pilskalnu noslēpumus. Taču par to, ka aug arī nākamā novadpētnieku paaudze, liecina Valentīnas Ivanovas un citu skolas pedagogu veikums Špoģu vidusskolā. „Skolēni piedalās dažādos radošajos konkursos, un tā rezultātā arī rodas interese par novadpētniecību,” skaidro Valentīna. Kopš 2007. gada, kad skolēni ieguva pirmo vietu Zentai Mauriņai veltītajā konkursā un saņēma balvā braucienu uz Briseli, sakrātas vairākas dokumentu mapes ar dažādiem skolēnu atnestajiem vēstures avotiem. Tam sekoja dalība virtuālās enciklopēdijas projektā, kad vairāku gadu garumā skolēni fiksēja pagasta ilgdzīvotāju dzīvesstāstus.
„Mums ir kvīts no kara laika, kad zemniekam nācies maksāt nodokli par siena pļaušanu, atmiņas par to, kā trīsdesmitajos gados šeit norisinājies konkurss „Mis Višķu pagasts”,” atzīmē V. Ivanova, „esam rakstījuši par vietējiem sportistiem, Atmodas laika darbiniekiem.”
Piemēram, Kristīnei Švaronovičai top zinātniski pētnieciskais darbs par vietējiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem – Timofeju Pavlocki un Antonu Apeli. Skolniece priecājas par to, ka izdevies atrast A. Apeļa mājas un nodibināt kontaktus ar viņa radiniekiem, kas dzīvo Austrālijā. „Iespējams, pēc vidusskolas studēšu vēsturi,” stāsta Kristīne. Viņa vāc informāciju arī par Latgales atbrīvošanas cīņām, kas 1920. gada janvārī norisinājās arī Dubnā. Savukārt viņas klasesbiedrene Diāna Nedvedje, pateicoties skolotājas V. Ivanovas stāstījumam, uzzinājusi, ka viņas vecvectēvs Sergejs Trafimovs Otrā pasaules kara laikā savā mājā paglābis divus ebrejus.
Pilnu rakstu lasiet 29. marta numurā.
