Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā (BKC) notika vēl viens pasākums Latvijas Republikas simtgadei veltītā projekta „Baltkrievu dārgumu lāde” ietvaros.
Baltkrievi jau iepazīstināja savus viesus ar nacionālo atribūtu – izšūtu dvieļu („rušņiku”) un sieviešu tautastērpu izgatavošanu. Tagad pienākusi kārta svarīgam sieviešu un vīriešu tautastērpa elementam – jostai. Tām tika veltīta īpaša uzmanība, jo staigāt bez jostas jeb „atjozties” kādreiz bija nepieklājīgi un tika uzskatīts par lielu grēku.
Katrā Baltkrievijas apvidū jostas atšķiras ar savu krāsu, ornamentiem, rotājumiem un platumu. Jau izsenis jostas bija neatņemama sastāvdaļa dažādu godu tradīcijās, piemēram, kāzās un bērna piedzimšanas dienā. Jostas pamatā, kuru auda vai pina, bija linu un vilnas diegi. Greznas jostas auda arī no zīda un zelta diegiem (Sluckas jostas).
Baltkrievu sieviešu josta bija savdabīga „zīme”. Piemēram, ja meitene mezglu sasēja labajā pusē, tas nozīmēja, ka viņa ir brīva. Mezglu kreisajā pusē, zem sirds, sēja precētas sievas, savukārt, ja mezgls bija sasiets vidū, tas nozīmēja, ka sieviete ir atraitne.
Pīt tradicionālās baltkrievu jostas daugavpiliešiem mācīja rokdarbniece Ludmila Ruleviča no Braslavas muzeja apvienības. Ludmila rīkoja meistarklasi, kurā savus spēkus varēja izmēģināt visi interesenti. Meistare pastāstīja, ka šī tautastērpa elementa radīšanai veltī daudz laika. „Šāda darbošanās nomierina, noskaņo labām domām,” uzsvēra L. Ruleviča.
Pasākuma noslēgumā tradicionāli Baltkrievu kultūras centra tradīciju lādi papildināja ar dažiem seniem priekšmetiem. Lai izveidotu baltkrievu sadzīves priekšmetu muzeja ekspozīciju, krājumus no savas lādes atnesa Lilija Voronova. Viņa uzdāvināja centram senlaicīgu XX gadsimta sākuma čemodānu ar pūru. Ansambļa „Spadčina” dalībniece Lilija Voronova dzimusi Mioru rajonā. Visus dvieļus un galdautus ar Mioru apkaimei raksturīgajiem ornamentiem darinājusi Lilijas māte.
BKC vadītāja Žanna Romanovska aicina visus interesentus uz nākamo pasākumu, kurš būs veltīts vēl vienam baltkrievu saimnieču lepnumam – galdautam.
