„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. aprīlis
Ceturtdiena
Bārbala, Līksma
+6.1 °C
apmācies

Krāslavas luterāņu baznīca atgūs torni

Luterāņu baznīcai torņa nav kopš 20. gadsimta 50 gadiem // Foto: Egita Terēze Jonāne

Biedrība „Krāslavas rajona partnerība” atbalstīja Krāslavas luterāņu dievnama torņa būvniecības projektu. To īstenos Krāslavas luterāņu draudze par ES LEADER programmas un Krāslavas novada pašvaldības finansējumu, pastāstīja biedrības administrācijas vadītāja Zane Ločmele.

Krāslavas luterāņu draudze ar šo projektu piesaistīja 49 000 eiro. Lai baznīca pēc būvdarbiem saglabātu valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu, pazīstamais sakrālo būvju pētnieks un arhitekts Valdis Šmits apsekos ēku, pēc tam izstrādās skici, teica Krāslavas luterāņu draudzes priekšniece Daina Andžāne.

Krāslavas luterāņu draudze dibināta 1922. gadā, bet baznīca uzbūvēta 1938. gadā par ziedojumiem. Starp ziedotājiem bija arī toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ar 4000 latu dāvinājumu, kurš piedalījās arī dievnama iesvētīšanas svētkos 30. oktobrī. Vēlāk, 50. gados, tika nojaukts tornis, izdemolēts altāris, pārbūvētas iekštelpas, un līdz 90. gadu sākumam tur bija ierīkota noliktava, pēcāk izstāžu un sporta zāle. 1992. gadā Krāslavas pilsētas pašvaldība bija izstrādājusi torņa atjaunošanas projektu, taču tas netika realizēts, jo tobrīd pašvaldībai nebija naudas. 1996. gadā baznīcas ēku atguva Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, un Krāslavas luterāņu draudze aktualizēja dievnama atjaunošanas ideju. Saskaņā ar 2007. gadā izstrādāto Krāslavas pils kompleksa izmantošanas koncepciju, ko atbalstīja arī Valsts kultūra pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savu spozmi jāatgūst ne tikai pilij un citām kompleksa ēkām, bet arī luterāņu dievnamam. Toreiz tika sastādīta tāme, un jumta, fasādes, iekštelpu remontam un torņa atjaunošanai bija nepieciešami vairāk kā 100 000 latu. Tādas naudas nebija nedz pašvaldībai, nedz arī VKPAI, tomēr draudze piesaistīja vairāk kā 20 000 latu un izremontēja baznīcas jumtu, atminas Daina Andžāne.    

Daina Andžāne priecājas, ka baznīca atgūs vēsturisko spozmi

Šobrīd draudze svētkos apvieno ap 100 ticīgajiem. Draudzes prāvests Andis Lenšs katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā pl. 14.00 notur dievkalpojumu, kā arī katru pirmdienu pl. 16.30 kultūras namā vada Bībeles stundas. Savukārt draudzes jaunieši katra mēneša otrajā sestdienā pl. 18.00 rīko Dieva pielūgsmes vakaru.   

„Mēs ticam, ka torņa būvniecība tiks pabeigta līdz novembrim. Tornis varētu būt apmēram 25 m augsts. Bet gala vārdu, kādam jābūt tornim, teiks arhitekts V. Šmits. Torņa celtniecības projekts ir krāslaviešu dāvana Latvijas simtgadē. Vēl tālākā nākotnē tornī skanēs arī zvans,” teica Daina Andžāne.