Daugavpils domes Pilsētas saimniecības komiteja kārtējo sēdi rīkoja izbraukumā, apsekojot pilsētas pamestās ēkas. Kopumā Daugavpilī ir aptuveni 60 šādi objekti.
Lielākā daļa pamesto ēku pieder privātīpašniekiem, un pagaidām vienīgais veids, kā viņus piespiest sakārtot savu īpašumu, ir administratīvais sods un nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana. Taču šie pasākumi pamesto ēku īpašniekus neko daudz neietekmē, jo viņi ignorē gan sodus, gan nodokļus.
„Ieguldīt pašvaldības naudu šādās mājās ir lietderīgi tad, ka ēka kļūst par tās īpašumu,” saka Pilsētas saimniecības komitejas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Taču pašlaik lielākā daļa pamesto ēku pieder nevis pašvaldībai, bet privātīpašniekiem, kuri nespēj tās uzturēt. Turklāt, kā atzīmēja J. Lāčplēsis, aptuveni 50 000 eiro, kas budžetā paredzēti nekustamā īpašuma iegādei, ir pārāk maza summa.
Dažām ēkām ir pat bīstami iet garām, piemēram, nama fasāde pilsētas centrā, Kandavas ielā 73, pamazām sabrūk, senais ķieģeļu apšuvums krīt tieši uz trotuāra. Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta Būvvaldes inspektore Nadežda Giptere uzskata, ka darbā ar brūkošo māju īpašniekiem nav vienotas sistēmas vai struktūras, kura kontrolētu visus posmus. „Mēs rakstām īpašniekam, viņš nereaģē. Tādējādi veidojas apburtais loks,” saka N. Giptere. Situācijā ar privātpersonām piederošām ēkām vienīgais risinājums ir vismaz daļēja, minimāla konservācija, piemēram, fasādes apvilkšana ar tīklu (un atkal – uz pašvaldības rēķina). Taču šāda procedūra vismaz nodrošinās pilsētnieku drošību.
Vairākumā ēku mitinās cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas vai narkomāni. Un, ja pilsētas centrā par kārtību pie šīm ēkām rūpējas pašvaldības policija, tad citos mikrorajonos šīs mājas ir degradētu ļaužu rīcībā. Kā piemēru var minēt bijušās mēbeļu fabrikas ēku Siguldas ielā 6b. Tuvējo māju iedzīvotāji pastāvīgi sūdzas, jo bīstamā ēka piesaista bērnu uzmanību.
Par izbraukuma sēdes mērķi var uzskatīt visas pilsētas un privāto uzņēmēju uzmanības piesaistīšanu brūkošajām ēkām. Tas ir aktuāli arī tāpēc, ka daži privātuzņēmēji ir ieinteresēti – viņi iegulda naudu, pērkot būves. Piemēram, nesen privātpersona iegādājās daļu pamestās administratīvās ēkas Stacijas ielā 95. Savukārt J. Lāčplēsis piebilda, ka īpašnieki jāstimulē arī turpmāk ieguldīt naudu šī īpašuma attīstībā un uzturēšanā.
Pamestās ēkas, kuras jau ir iegādājusies pašvaldības, tiek plānveidīgi sakārtotas, un, kā teica Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa, 2017. gadā pilsētā strādāts pie 24 ēkām – dažas no tām izremontētas, dažas – nojauktas. Savukārt tuvākajā nākotnē jāsākas ēkas 18. novembra ielā 43 remontdarbiem, kurā plānots izbūvēt sociālos dzīvokļus.
