„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+13.6 °C
apmācies

Jaunieši pēta izcilākos novadniekus

Par Josifu Ročko vislabāk stāsta viņa sarakstītās grāmatas, tās Liāna Sļedevska un Viktorija Volkova izmantoja kā uzskates materiālu prezentācijā // Foto: Dinija Jemeļjanova

Apzināt un popularizēt cilvēkus, kas pēdējo 100 gadu laikā vairojuši sava novada slavu, būdami izcili sava aroda pratēji – ar šādu aicinājumu jau otro gadu Latvijas Okupācijas muzejs uzrunā Latvijas skolu 7.-12.klašu skolēnus, rīkojot konkursu „Cilvēki – Latvijas novadu dārgumi”. 12. aprīlī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tika noskaidrots labākais skolēnu veikums Latgales reģionā.

Pamatskolu grupā ceļazīmi uz Rīgu ieguva Annija Rateniece no Aglonas internātvidusskolas, kā arī Faustina Podjava un Eva Marhileviča no Krāslavas pamatskolas. Vidusskolu grupā labākais izrādījās Liānas Sļedevskas un Viktorijas Volkovas  (Daugavpils Krievu vidusskola - licejs) darbs par muzeja „Daugavpils un Latgales ebreji” vadītāju Josifu Ročko.

A. Rateniece stāstīja par garīdznieku Aloīzu Broku, kas 20. gadsimta pirmajā pusē rūpējās gan par izglītību, gan katoļticību Aglonā, vadot vietējo ģimnāziju un Aglonas dekanātu. Žūrija uzdeva meitenei jautājumu, kā, viņasprāt, garīdznieks to visu paspējis. „Stāstīja, ka viņš esot ļoti maz gulējis,” pamatskolniece neapmulsa. Viņa izcēla arī kādu neparastu faktu: „Ulmaņlaikos pēc Jāņa Endzelīna ieteikuma aktualizējusies ideja Aglonas nosaukumu latviskot – pārdēvēt par Eglonu.” A. Broks bijis kategoriski pret šo ideju, pierādījis tās aplamību arī valsts vīriem, un Aglona saglabājusi savu nosaukumu.

Krāslaviešu F. Podjavas un E. Marhilevičas veikumu - videomateriālu par savu klases audzinātāju, Krāslavas pamatskolas matemātikas skolotāju un deju kolektīva „Rudņa” vadītāju Ligitu Pelniku, žūrija uzteica kā īpaši sirsnīgu un patiesu. Skolniece prezentāciju sāka ar dziesmu – veltījumu skolotājai. Pati L. Pelnika arī piedalījās pasākumā, lai atbalstītu  meitenes. „Biju nedaudz pārsteigta, kad meitenes pateica, ka vēlas par mani veidot filmu, bet kopā ar vēstures skolotāju viņas mani pārliecināja,” L. Pelnika pastāstīja, ka meitenes darbu veikušas patstāvīgi un skolotājai ļāvušas darbu noskatīties vien tad, kad tas jau bijis pilnībā gatavs.

Pilnu rakstu lasiet 17. aprīļa numurā.