Kopš pērn pieņemts likums par sakrālā mantojuma saglabāšanu, baznīcām Latvijā pavērusies iespēja pretendēt uz šī valsts finansējuma saņemšanu. Taču, kamēr mazās baznīcas steidz dalīt pirmo miljonu eiro, teju divi miljoni eiro liels mērķfinansējums atsevišķi atvēlēts Rīgas Doma, Jēkaba katedrāles un Aglonas bazilikas restaurācijai.
Lai informētu par Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas pirmo finansējuma sadali, 4. aprīlī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pulcēja katoļu, luterāņu, pareizticīgo un anglikāņu konfesiju pārstāvjus. Garīdznieki izteica gandarījumu, ka Latvijas dievnamiem beidzot izveidota atsevišķa finansējuma programma, norādot uz jau paveikto Rīgas Domā un Jēkabpils katedrālē. Piemēram, Rīgas Doms ērģeļu prospekta restaurācijai vien saņēmis miljonu eiro (finansējumu sniedzis ne tikai VKPAI, bet arī Kultūras, Finanšu ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds).
Nu nolemts pievērsties arī mazajām baznīcām. 2017. gadā pieņemts Sakrālā mantojuma finansēšanas likums un izstrādāta programma objektu atjaunošanai ar 3,1 miljonu eiro lielu budžetu. Šogad, pirmajā programmas darbības gadā, atvēlēts viens miljons eiro, bet saņemto pieteikumu kopsumma pārsniedz pat trīs gadu periodam atvēlēto, tā ir 3,5 miljoni. No 357 Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajām baznīcām šogad pirmais miljons sadalīts 28 baznīcām. Līdzekļus izmantos jumtu seguma nomaiņai, fasādes atjaunošanai vai citiem nelieliem restaurācijas darbiem.
Latgales un katoļu prioritāte-- Līksnas baznīca
Sešas no šīm 28 baznīcām atrodas Romas katoļu Rēzeknes–Aglonas diecēzē. Pārsvarā šīm baznīcām atvēlētas summas līdz 20 tūkstošiem eiro, bet Līksnas katoļu baznīcas jumta atjaunošanai piešķirti 100 tūkstoši eiro. Tas ir lielākais piešķirtais finansējums gan Latgales reģiona dievnamu, gan tieši Latvijas katoļu baznīcu vidū.
„Tā ir prioritāte, svarīgs objekts,” norāda arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, atzīmējot, ka uzticas draudzes prāvestam un diecēzes bīskapam remontu organizēšanā. Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas pārstāvis Jānis Balevičs skaidro, ka Līksnas katoļu baznīcas projekta pieteikuma apstiprināšanai nebijis daudz šķēršļu, jo iesniegtā dokumentācija bijusi kvalitatīvi sagatavota. „Turklāt draudzes prāvests pastāstīja, ka ir cerība piesaistīt arī pašvaldības līdzfinansējumu,” saka J. Balevičs.
Pilnu rakstu lasiet 17. aprīļa numurā.
