„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+9.2 °C
apmācies

Videofilma stāsta par Krāslavas pirmsākumiem

Krāslavas Latviešu biedrības nams // Krāslavas vēstures un mākslas muzeja arhīvs

Sameklējot simtiem fotogrāfiju, pārlapojot tūkstošiem vēstures grāmatu un digitālo valdības dokumentu un laikrakstu lappušu, Krāslavas centrālās bibliotēkas bibliotekāre Anna Bartuša izveidoja videofilmu „Kad tapa pilsēta Daugavas krastā”, kas 16. aprīlī ievadīja Krāslavas 95 gadu jubilejas pasākumu nedēļu.

Pilsētas robežas līdz strautam

„Videofilma ir 26 minūtes gara un veltīta Krāslavai. Tas ir fotogrāfijām ilustrēts stāsts, kā 1923. gadā radās Krāslava. Jau 1729. gadā pastāvēja Krāslavas miests, kuru nopirka grāfi Plāteri par 14 000 dālderu. Taču filma sākas ar stāstu par 1918. gada 18. novembri, kad dibinājās mūsu Latvija, un par Latvijas atbrīvošanas cīņām Krāslavā. Mūsu pilsētā ir uzstādīts piemineklis poļu karavīriem, kuri atdeva dzīvību par Latvijas brīvību,” uzsver Anna. 

Anna Bartuša pie Krāslavas simbola -- laivas // E. T. Jonānes foto

Jau filmas pirmās minūtes ļauj ielūkoties 1920. gada notikumos, kad bija izveidota Krāslavas pašpārvalde un kad par pirmo miesta vecāko tika ievēlēts F. Miltovičs, vēlāk viņu nomainīja  V. Terļeckis, pēc tam valdi vadīja Lucijans Gžibovskis.

Pārlapojot Ministru kabineta sēžu stenogrammas, Anna Bartuša atrada 1922. gada 7. septembra materiālus par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. Valdība toreiz noteica, ka pilsētas domē strādās 20 locekļi, kā arī iezīmēja pilsētas robežas. Anna nocitēja Valdības Vēstnesī publicētās rezolūcijas par Krāslavas robežām fragmentu: „Dienvidos par robežu paliek Daugava, tad no Daugavas krasta starp brāļu Jefimovu mājām un mežsarga zemi līdz Krāslavas--Daugavpils ceļam, tālāk robeža pagriežas pa labi līdz strautam aiz nepabeigtām Stankeviču mājām 5 asu atstatumā uz pagasta pusi; aiz strauta robežas griežas vēl pa labi līdz Grundānu dārza stūrim pie lielās priedes dārza stūrī.”

Vaicāta, kāpēc tomēr par Krāslavas pilsētas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1923. gads, Anna sameklē filmas fragmentu, kas stāsta, ka šajā gadā Latvijas Saeima apstiprināja likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. Kā liecina Saeimas stenogrammas, iekšlietu ministra biedrs Vladislavs Rubulis ziņojis, ka Krāslava ir plaši apdzīvota vieta ar pilsētas raksturu, proti, uz apmēram 4 kvadrātkilometriem atrodas 730 apbūvēti gruntsgabali ar 1000 mājām, un ka saimnieciski un kulturāli apstākļi prasa, lai Krāslavā tiktu izveidota atsevišķa pašvaldība un ka ieņēmumiem, tostarp tirgus nodokļiem, jāpaliek Krāslavā.  

Ģimeniska pilsēta            

Anna atrada Latvijas statistikas grāmatā, ka 1922. gadā Daugavpils apriņķa Krāslavas miestā dzīvoja 5000 iedzīvotāju, bet, saskaņā ar 1925. gada Otrās tautas skaitīšanas datiem, Krāslavas pilsētā reģistrēti 4485 cilvēki, galvenokārt ebreji (38%), poļi (22%), latvieši (19%), krievi (10%) un baltkrievi (10%).   

Pilnu rakstu lasiet 17. aprīļa numurā.