Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 15. decembris
Sestdiena
Hanna, Jana, Johanna

Kamēr zemnieks strādā, maize būs

Egita Terēze Jonāne

Krāslavas pagasta z/s „Korsaki” īpašnieks Ivans Korsaks, kurš ir saņēmis pašvaldības balvu par labu saimniekošanu, šobrīd ar bažām pēta laukus. Vienā laukā ir tik slapjš, ka ar sējmašīnu varēs iebraukt vēlā pavasarī. „Labība aug labā zemē. Turklāt nedrīkst iekavēt sēju. Pēdējais termiņš ir 20.--25. maijs. Ja pavasaris un vasara izdosies laba, jauno ražu novāksim līdz oktobra sākumam,” saka saimnieks.   

Traģiskais gads

Vaicāts, kāds bija pagājušais gads, saimnieks daudzreiz atkārto vārdu „traģēdija”, jo gāja postā 20 ha liels auzu lauks. Graudi sadīga labi, un pirmajā brīdī šķita, ka raža būs laba, taču lietavas un stiprais vējš nogāza vārpas pie zemes, un graudi bija pagalam.

Ivans, tāpat kā citi lietavās cietušie Latgales lauksaimnieki, pieteicās kompensācijām, kuras valdība piešķīra tikai ārkārtas situācijas teritoriju zemniekiem. Lauku atbalsta dienesta inspektors klātienē noteica postījuma apmērus, un jau gada nogalē nauda tika pārskaitīta.

Ar ziemājiem gan bija paveicies, saka lauksaimnieks, iesēti laukos, kur ir vieglas augsnes, tie tika novākti laikus. Viņš paspēja savākt arī sienu. Kaut gan rudenī lietus pielēja laukus un traktors stiga iekšā, tomēr izdevās iesēt ziemājus.

Šogad Ivans apsekoja laukus, nokūstot pirmajam sniegam, un atkal satraucās. „Vietām varēja ieraudzīt tikai pliku zemi. Galvā šaudījās domas, ka būs jāpārsēj lauki. Bet tad iestājās silts laiks, un parādījās asni, pēc tam arī pirmās lapiņas. Lauki atdzīvojās. Pēc kāda laika apstrādāsim tos, lai neaug nezāles,” saka lauksaimnieks.

Viņš izpētījis, ka graudaugu sēklu cenas šogad ir augstas, taču viņam nav, ko pārdot, jāapsēj savi lauki.   

Lauksaimniekiem pamatīgi kaitē ne tikai lietus, bet arī bebri. Laukā, kas atrodas Latvijas valsts mežu tuvumā, dzīvnieks saimniekojis tik čakli, ka ūdens stāvējis katru gadu. Bebrs ir manīgs, mednieku un zemnieku cīņa nevainagojas panākumiem. Tomēr Ivans atradis risinājumu: „Koku un zaru sanesumus meliorācijas grāvī nojaucu katru gadu, taču bebrs šo konstrukciju atjaunoja dažās nedēļās. Tagad esmu ielicis cauruli, aplicis to ar zariem, un bebrs vairs neuzdarbojas. Viņš laikam nav sapratis, kas tā par interesantu konstrukciju.” 

Pilnu rakstu lasiet 24. aprīļa numurā.