Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 25. augusts
Svētdiena
Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
+22.6 °C
skaidrs laiks

Dārzeņu audzētāji pozitīvi vērtē samazinātā PVN pirmos rādītājus

pexels.com

Dārzeņiem un augļiem samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas pirmie rezultāti liecina par apgrozījuma un darba algu pieaugumu nozarē. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome šonedēļ uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID)  apkopotos pirmo divu mēnešu rezultātus. Secināts arī, ka pagaidām gan nav pazīmju, ka PVN piecu procentu likmes ieviešana dārzeņiem stimulētu jaunu biznesu izveidi, kas savukārt varētu mazināt ēnu ekonomiku. Nozare un arī VID situāciju skaidro ar to, ka vēl nav sākusies sezona.

Kopš ieviesta PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir pagājuši trīs mēneši. Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotie dati liecina, ka salīdzinājumā ar divu mēnešu periodu, pirms ieviests samazinātais nodoklis dārzeņiem, tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 56 miljoniem eiro jeb vairāk nekā par 7%. Pagaidām tikai trešdaļa no kopējā zemā PVN maksātāju skaita ir zemnieki. Lielāku labumu, vismaz gada sākumā, guva pārtikas tirdzniecības nozare, stāsta VID pārstāve Natālija Fiļipoviča:

''VID konstatējis, ka divos mēnešos pieaudzis lauksaimniecības nozarē kopumā darba samaksas fonds. Samazināto 5% likmi šobrīd daudz aktīvāk dārzeņiem piemēro vairumtirgotāji un mazumtirgotāji. Savukārt lauksaimniecībā – dārzeņu audzētājiem aptuveni katrs trešais eiro, kas bija apgrozībā, bija aplikts ar to mazāko likmi. Taču jārēķinās, ka šie dati ir tikai par pirmajiem diviem mēnešiem, kad vēl nav īsti sākusies dārzeņu sezona un lauksaimnieku pašaudzēto dārzeņu un augļu tirdzniecība vēl nav tik aktīva.''

Vienlaikus pagaidām nav pazīmju, ka PVN piecu procentu likmes ieviešana dārzeņiem stimulētu jaunu biznesu izveidi jeb uzņēmēju migrēšanu no ēnu ekonomikas, kā bija paredzēts Zemkopības ministrijas ziņojumā.
Taču VID eksperte arī to saista ar nesākto sezonu. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs norāda, ka nozare ir apmierināta ar pirmajiem rādītājiem un jau pieaugot arī dārzeņu un augļu audzēšanas platības:

''Cenas ir dažiem dārzeņu veidiem jau nokritušās ievērojami, piemēram, atsevišķi tomāti janvārī bija pat par vienu eiro kilogramā lētāki nekā pērn, jo šo tomātu audzēšanu neietekmēja dabas apstākļi. Tikmēr mitrais laiks radīja zaudējumus, piemēram, ķiplokiem vai sīpoliem, un tur cena arī tad pieauga. Vēl vietējie āboli šajos mēnešos ļoti labi aizgājuši, visas noliktavas ir tukšas. Mūs priecē arī tas, ka tirgotāji neliek lieku uzcenojumu dārzeņiem uz samazinātā PVN rēķina. Mēs arī dodamies uz veikaliem un salīdzinām tās gala cenas ar pavadzīmēm.''

SIA ''Latgales dārzeņu loģistika'' valdes loceklis Edgars Romanovskis gan secina, ka tomātu cena pazeminājusies pat par 20 procentiem un ražošanu uzņēmums kāpinājis jau ziemā, tāpēc šobrīd izjūt arī apgrozījuma pieaugumu:

''Mums arī tika veikti uzlabojumi saimniecībā, paaugstinājām efektivitāti un piedāvājām vairāk preču ziemā. Mums tas ir rezultējies vairāk nekā 25% apgrozījuma pieaugumā. Tāpēc, manuprāt, šī PVN reforma dārzeņiem ir sasniegusi mērķi – patērētājam ir lētāki vietējie dārzeņi un attiecīgi vietējie ražotāji var kāpināt apgrozījumu, jo pieprasījums pieaug.''


lsm.lv