Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 25. augusts
Svētdiena
Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija, Patriks
+16.6 °C
daži mākoņi

Darba samaksas kāpums Latvijā turpinās; situācija reģionos atšķiras

kadrs no Youtube

Vidēji alga Latvijā pēc nodokļu nomaksas pērn sasniegusi teju 900 eiro. Pieaugums bija straujākais, kāds pieredzēts pēdējos gados, izpētījis interneta personāla atlases uzņēmums “CV-Online”. Tomēr visus tas neskar vienlīdzīgi – plaisas pastāv starp dažādos sektoros nodarbinātajiem, pilsētu un reģionu iedzīvotājiem, kā arī sievietēm un vīriešiem.

Daļu algas daudziem joprojām maksā aploksnē. Tā ir viena no pazīmēm, kas raksturo atalgojumu Latvijā. Kamēr oficiālie statistikas dati rāda, ka pēc nodokļu nomaksas “uz rokas” būtu jāpaliek 676 eiro, pēc "CV-Online" apkopotās informācijas redzams, ka reāli cilvēkiem ir pieejami teju 900 eiro, lai segtu rēķinus un ikdienas tēriņus.

Tomēr neatkarīgi no informācijas avota redzams, ka pērn kopumā piedzīvots straujš algu kāpums. Iemesls tam ir darbaspēka trūkums, par ko jau ilgstoši runā uzņēmēji. Arī šogad algu kāpums visdrīzāk turpināsies.

40% darba devēju norādīja, ka algas plāno palielināt, un galvenokārt iemesls tam ir vajadzība motivēt darbiniekus turpināt strādāt uzņēmumā. Tomēr situācija nebūt nav vienlīdz labvēlīga visiem. Darbinieku trūkums un līdz ar to arī īpaši augstas algas ir, piemēram, IT nozarē. Te izteikti noteikumus savai nodarbinātībai var diktēt darba ņēmējs. Piemēram, uzņēmuma LMT viceprezidente Laura Keršule norāda, ka reizēm uzņēmums pat netiek līdzi IT speciālistu prasībām.

Tāpat kā IT speciālisti, kas vidēji saņem 1212 eiro, starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā tūkstoš eiro mēnesī ir arī banku un finanšu pakalpojumu, ķīmiskās un farmaceitiskās produktu rūpniecības, kā arī telekomunikāciju sektoros nodarbinātie. Savukārt pat 700 eiro pēc nodokļu nomaksas vidēji nepaliek izglītības, veselības un sociālās aprūpes, mākslas un kultūras, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sektoros strādājošajiem.

Tāpat būtiskas ienākumu atšķirības arī vērojamas lielajās pilsētās un reģionos. Ja rīdzinieku alga pietuvojas 1000 eiro, tad Latgalē tā vēl nav sasniegusi 600. Tur cilvēki pelna mazāk nekā jebkur citur. Kurzemē un Liepājā atšķirība starp vidējām algām ir divi eiro, bet Jelgavā, salīdzinot ar pārējo Zemgali, starpība ir gandrīz 40 eiro. Vienlaikus gan jāpiebilst, ka dzīve Rīgā, protams, arī maksā dārgāk, turklāt, kā pētījumā noskaidrojusi "Swedbank", pārtikai, transportam un mājoklim rīdziniekiem jātērē vairāk naudas nekā lietuviešiem un igauņiem.


lsm.lv