Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, laika periodā no 2008. līdz 2011. gadam no Latvijas emigrēja gandrīz 113 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija ekonomiski aktīvajā vecumā.
Šobrīd, laikā, kad par aizbraukušajiem liecina ne tikai tukšās lauku skolas un pilsētu daudzdzīvokļu mājas, bet arī uzņēmēju sūdzības par darbaspēka trūkumu, atsevišķas ministrijas aktualizē remigrācijas jautājumu. Šoreiz paredzēts uzrunāt nevis visus, bet tos, kas patiešām apsver iespēju atgriezties, turklāt šis uzdevums deleģēts plānošanas reģioniem un pašvaldībām.
Šo 113 tūkstošu vidū ir arī Krista Zlakomanova, meitene no Ilzes ciema Ilūkstes novadā, kura pirms septiņiem gadiem nolēma doties uz Glāzgovu Skotijā studēt biznesa menedžmentu. „Pēc vidusskolas absolvēšanas kopā ar klasesbiedru nolēmām izmantot iespēju bez maksas studēt ārzemēs,” stāsta jauniete. Aizbraucot bijis plāns pēc diploma iegūšanas atgriezties Latvijā, taču kā jau jaunam cilvēkam – dzīvē viss mainījies. „Iepazinos ar nu jau tagadējo vīru, pieteicās bērniņš,” šobrīd Krista audzina jau divus bērniņus – dēlam drīz apritēs divi gadi, bet meitiņai šobrīd tikai septiņi mēneši.
Vai šī ģimene ir potenciālie remigranti, vai Krista joprojām gribētu un varētu pārcelties no Skotijas uz Latviju - Latgali? „Sekoju līdzi tam, kas notiek Latvijā. Biju dzirdējusi gan par iepriekšējo remigrācijas plānu, gan arī to, ka šobrīd tiek uzrunāti aizbraukušie,” stāsta Krista, „vien neesmu pārliecināta, vai maz ir iespējams uzrunāt un aicināt atgriezties…”
„Karstais kartupelis” ministrijās
Iepriekšējo reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 1,48 miljonu eiro vērtībā īstenoja Ekonomikas ministrija. Šogad tēmai pievērsušās Ārlietu ministrija (ĀM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). ĀM strādā pie jauna diasporas likuma, kas paredzētu praktisku palīdzību remigrantiem. Iecerēts noteikt tās pašvaldību vai valsts iestādes, kas atbildētu par palīdzības sniegšanu remigrantiem konkrētās situācijās.
Savukārt VARAM izstrādājusi pilotprojektu ar mērķi izveidot piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu. Tam paredzēti 425 tūkstoši eiro. Lielākā daļa summas piešķirta koordinatoru algām, bet 180 tūkstoši eiro paredzēti, lai atbalstītu remigrantus uzņēmējdarbības uzsākšanā.
Atgriešanās centrs Latgalē – Daugavpils?
Koordinatoru mērķis ir uzrunāt un informēt potenciālos remigrantus par darba un dzīves iespējām Latvijā. „Pašreiz strādāju ar 11 ģimenēm, kas nesen ir atgriezušās Latgalē,” stāsta remigrācijas koordinatore Latgales plānošanas reģionā Astrīda Leščinska, „tāpat sazinos ar vairāk nekā 20 ģimenēm, kas tuvāko mēnešu vai gadu laikā vēlas atgriezties dzīvot Latgalē.” Minētās 11 ģimenes atgriezušās Daugavpilī, Rēzeknē, kā arī Daugavpils, Līvānu un Ludzas novadā.
Atšķirībā no iepriekšējā plāna, šoreiz tiek lietots cits termins: „remigrācija” nevis „reemigrācija”. Arī I. Mieriņa apstiprina, ka termins „reemigrācija” lietots aplami – ar to zinātnē tiek apzīmēti, piemēram, tie migranti, kas pēc atgriešanās Latvijā, dodas atpakaļ uz ārzemēm. Savukārt atgriezties pēc ilgas prombūtnes ārzemēs uz dzīvi dzimtenē nozīmē „remigrēt”.
Pilnu rakstu lasiet 8.maija numurā.
