Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 16. augusts
Ceturtdiena
Astra, Astrīda
+21.3 °C
daļēji mākoņains

Medus rūgtenā piegarša

Vasilijs Davidovs: „Šajā stropā bites ir sveikas un veselas” // Foto: Anatolijs Krilovs

Iestājoties pavasarim, arī stropos sākas rosība. Kukainīši pamodušies pēc garās ziemas un jau lidinās pa apkārtni, gaidot parādāmies pirmos pavasara ziedus. Taču šī idille ir šķietama, jo bišu eksistence pašlaik ir apdraudēta.

Kas apputeksnēs?

Pareģe Vanga kādreiz teica, ka pirms pasaules gala uz Zemes izzudīs bites. Taču tāpat ir skaidrs – ja cilvēki arī turpmāk postīs dabu tikpat intensīvi, pasaule paliks bez šiem darbīgajiem kukaiņiem. Tas nozīmē, ka aizies bojā visi augi, jo 80% no tiem apputeksnē bites. Viena saime dienā spēj apputeksnēt aptuveni 3 miljonus ziedu. Bites nespēs aizstāt ne kamenes, ne citi kukaiņi.

Kopumā pasaulē ir 21 000 bišu sugu. Turklāt no 2006. gada ziemas to populācija Eiropā un Amerikā strauji samazinās. Nenoskaidrotas izcelsmes bišu koloniju kraha sindroma rezultātā iet bojā miljoniem bišu saimju. Situāciju sarežģī arī tas, lauksamniecībā izmantojamie pesticīdi un citas ķīmiskas vielas novājina bišu imunitāti, kā rezultātā tās kļūst uzņēmīgākas pret slimībām.

Dažās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Itālijā un Eiropas dienvidos, bites iet bojā no nezināma vīrusa, bet bišu slimības strauji izplatās pa visu planētu. Latvijā pagaidām šī vīrusa nav, bet tas var parādīties jebkurā brīdī. Pašlaik Latvijā ir aptuveni 6000 biškopju. Darbojas Latvijas biškopības biedrība, kura dibināta 1994. gadā, tajā ir 3200 biedri. 

Būt biteniekam

Daugavpilietis Vasilijs Davidovs nodarbojas ar biškopību vairāk nekā trīsdesmit gadus. Viņa pirmais skolotājs bija pazīstamais bitenieks Jozs Bariss. „Mūsu vasarnīcas atradās kaimiņos. Reiz viņš palūdza mani palīdzēt pārcelt bišu spietu no krūma uz stropu. Es biju kreklā ar īsām piedurknēm. Bites pa mani rāpoja, taču neviena neiedzēla. Toreiz saņēmu pamatīgo adrenalīna porciju,” stāsta Vasilijs. Bišu turēšanu V. Davidovs salīdzina ar maza bērna kopšanu – lai iegūtu medu, nepieciešama tikpat liela uzmanība, mīlestība un pašatdeve.

Aprīlī, iestājoties siltākam laikam, bites pamet stropus, dzer ūdeni un sāk vākt ziedputekšņus, kuru pēc tam pārstrādā bišu maizē. Ziedputekšņus bites vāc no pūpoliem, kārkliem un melnalkšņiem. Savukārt maijā, kad lauki kļūst dzelteni -- sāk ziedēt pienenes, bites sāk medus vākšanu.

„Liela problēma bitēm ir cukura sliktā kvalitāte. Tam pievieno ķīmiskas vietas, kuras kukaiņiem ir ļoti kaitīgas. Gadījumi, kad dažiem biteniekiem aiziet bojā visa drava, nav nekāds retums,” stāsta V. Davidovs, kurš dod priekšroku nekaitīgajam Baltkrievijas cukuram.

Pilnu rakstu lasiet 11. maija numurā.