11. maijā Daugavpils teātrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 29. kongress, kurā piedalījās aptuveni simts augstu stāvošas amatpersonas, tostarp Latvijas Valsts prezidents un Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un citas atbildīgas personas.
Kongresa galvenā tēma bija problēma, ar ko valsts un pašvaldības ikdienā sastopas arvien biežāk, – normatīvisms un tā mazināšana, jo tiek pieņemts aizvien vairāk jaunu likumu, veidotas dažādas valsts instances, kuru darbība bieži dublējas. LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis savā ziņojumā informēja, ka šī gada martā vien noslēgti 636 daudzpusēji starptautiskie līgumi, Saeimā pieņemti 1579 jauni likumi, atbalstīti 4108 Ministru kabineta noteikumi, savukārt pašvaldībās pieņemti aptuveni 3000 saistošo noteikumu. Beidzamajos desmit gados Ministru kabineta likumu un noteikumu kopējais apjoms pieaudzis divas reizes. Tas viss negatīvi ietekmē privāto sektoru – iedzīvotājiem un uzņēmējiem nākas tērēt savu laiku un līdzekļus, vairākkārt iesniedzot dažādas izziņas un atļaujas, izdot naudu par juristu konsultācijām.
Tukšās skolas un atbalsts uzņēmējiem
Savos ziņojumos ierēdņi uzsvēra pašvaldību nozīmi neatkarīgas Latvijas tapšanā, aktuālas grūtības izglītības sistēmā, iedzīvotāju skaita samazināšanos un politisko kultūru. Daudzi kongresa dalībnieki atzīmēja, ka Latvijas simtās jubilejas gadā partijām jāatsakās no reklāmas eksperimentiem pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Savukārt daži politiķi pozitīvi novērtēja iespējamo lokālo referendumu – atklātās balsošanas, ieviešanu, kuros iedzīvotāji var pieprasīt pašvaldības deputātu pārvēlēšanu vai noprotestēt kādus jau pieņemtus lēmumus.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Rihards Eigims pateicās klātesošajiem, ka LPS kongresa norisei izvēlēta tieši Daugavpils. Viņš apgalvoja, ka efektīva pilsētas pārvaldīšana iespējama tikai kolektīvā darbā, un tā stūrakmens ir tādas organizācijas kā Latvijas Pašvaldību savienība.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā īpašu uzmanību veltīja skolu izglītības tēmai. Tā kā beidzamajos 28 gados skolēnu skaits sarucis vairāk nekā par trešdaļu, pašvaldībām jāsaņem drosme un jāveic nepatīkamais, taču nepieciešamais skolu optimizācijas process. Prezidents uzskata, ka birokrātijas pieaugums izskaidrojams pavisam vienkārši – administratīvās struktūras neprot uzticēties cita citai, kā rezultātā aizvien vairāk tiek kontrolētas gan citas instances, gan sabiedrība kopumā
Pilnu rakstu lasiet 15. maija numurā.
