Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 21. jūnijs
Ceturtdiena
Egita, Emīls, Monvīds
+14.2 °C
skaidrs laiks

Latgales zivju „laukos” aug karpas visai Latvijai

Dīķu sanitāru līdaku ikri inkubācijas procesā // Foto: Jeļena Čursina

Akciju sabiedrība „Nagļi” ir lielākais karpu audzēšanas uzņēmums Latvijā. Savā ziņā vienīgā un viena no vecākajām zivsaimniecībām ne tikai saglabā Latvijas zivju audzēšanas tradīcijas, bet arī cenšas attīstīt zivkopību.

Karpa ar „rozīnīti”

Uzņēmums, kura platība ir vairāk nekā 1800 hektāri, atrodas Rēzeknes novadā, netālu no Lubānas ezera. Tas ir tik tuvu, ka daži „Nagļu” dīķos aizturētie maluzvejnieki neizpratnē skaidro, ka bijuši pārliecināti, ka atrodas Lubānā. Taču, kā teica uzņēmuma direktore Ginta Kalvāne, pašlaik, iespējams, pateicoties bargākiem likumiem vai stingrai firmas kontrolei, zivis no dīķiem zog aizvien retāk.

Nekaunīgiem zivju kārotājiem tas ir īsts vilinājums – 1400 hektārus visas saimniecības platības aizņem dīķi. Skatoties no malas, tie atgādina milzīgu zilu klajumu, kuru sadala zemas, garas „dobes”. Saimniecībai „Nagļi” šogad aprit piecdesmit gadi, tiesa, padomju laikos tas bija valsts uzņēmums.

Kādreiz vietā, kur pašlaik atrodas „Nagļu” dīķi, bija purvs, kurš izveidojās Lubānas ezera izsīkšanas rezultātā. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados šajā vietā sāka rakt ūdenstilpes, kuru dibenā atradās vērtīgā kūdra, kas „Nagļu” karpām piešķir „rozīnīti”. Turklāt šādā „kūdrainā” ūdenī pārsvarā spēj  dzīvot un augt tikai karpas, citām zivīm nepieciešams citādāks ūdens. No zivju sugām, kuras mitinās šādā ūdenī, „Nagļos” audzē arī karūsas un līdakas, taču to ir pavisam maz – aptuveni viens procents. Jāatzīmē, ka uzņēmums līdakas audzē kā sanitārus – tās apēd dažādus zivju mazuļus ūdenstilpēs, kurās mīt lielās, pieaugušās zivis.

Tieši pateicoties kūdrai, „Nagļu” karpas ir tik garšīgas. Ūdenstilpēs ar kūdrainu dibenu notiek ūdens pašattīrīšanās pateicoties vielām, ko satur kūdra. Tāpēc „Nagļu” karpas ir ekoloģisks produkts. „Visgaršīgākais ēdiens tiek gatavots no svaigas, nevis saldētas karpas,” savu recepti stāsta uzņēmuma direktore. Ginta neeksperimentē un dod priekšroku visvienkāršākajam zivju pagatavošanas veidam – cepšanai.

Ceļojums pa dīķiem

„Nagļi”, atšķirībā no citiem uzņēmumiem, nevis vienkārši ielaiž dīķos mazuļus un audzē, - zivis šeit iziet visu attīstības ciklu – no ikru graudiņiem līdz 3—4 kilogramus smagām pieaugušām zivīm.

Process ir darbietilpīgs un prasa daudz laika. Uzņēmumā ir speciāli inkubācijas cehi, kuros sākas viss process. No pavasarī iznērstajiem ikriem attīstās kāpuri, kurus pārvieto uz speciālu dīķi, kur tie aug līdz rudenim. Šajā laikā kāpuru svars sasniedz 10—20 gramus. Rudenī no šī dīķa ūdens kopā ar zivīm tiek nolaists ziemošanas dīķī.

Nākamajā pavasarī tās pārvieto uz citiem dīķiem, kuros karpām vasarā jāsasniedz 200—500 gramu svars. Rudenī atkal notiek pārcelšanās uz ziemošanas dīķiem, toties nākamajā pavasarī un vasarā (tas jau ir trešais dzīves gads) karpas sasniedz 1,5 kg svaru. Savukārt, lai tās izaugtu lielākas un svērtu 2—3 kilogramus, zivis jāaudzē un jābaro vismaz četrus gadus.

Uzņēmums iet kopsolī ar laiku un izmanto visas iespējas, kādas mūsdienās tiek piedāvātas, tostarp piedalās Eiropas projektos. Par vienu no attīstības ceļiem uzņēmumā uzskata citu zivju sugu audzēšanu. Piemēram, ar ES projekta atbalstu izremontētas un izbūvētas jaunas inkubācijas telpas, un uzņēmuma darbinieki mēģina audzēt foreles.  Kā teica G. Kalvāne, pateicoties jaunajiem cehiem, zivis varēs audzēt baseinos visu gadu, savukārt audzēšanai dīķos ir sezonāls raksturs, turklāt prasa lielu rūpību.

Ar Eiropas projektu atbalstu „Nagļi” iegādājušies jaudīgāku dīķu tīrīšanas tehniku. Pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem izraktie dīķi ātri un stipri aizaug un, kā teica G. Kalvāne, to tīrīšana ir darbietilpīgs process, jo vispirms dīķi jānosusina utt.

Nav speciālistu

Viena problēmām, ar kuru saskaras uzņēmums, ir putni, - tie rada lielu kaitējumu, piemēram, pīlēm ļoti garšo zivju barība, taču visbriesmīgākie ir jūras kraukļi. Tie ēd tikai zivis, turklāt dienas laikā var notiesāt vairāk par puskilogramu. Kā teica uzņēmuma direktore, virs „Nagļu” dīķiem lidinās simtiem jūras kraukļu, un galvenais paņēmiens, kā tikt no tiem vaļā, ir aizbiedēšana. Taču milzīgajā platībā šāds paņēmiens nav efektīvs – no vienas vietas bars aizlido uz citu.

Pēc direktores teiktā, zivsaimniecības galvenā problēma pašlaik ir akūts speciālistu trūkums. Savulaik Latvijā bija mācību iestādes, kuras gatavoja zivsaimniecības speciālistus. Piemēram, uzņēmuma zivkope Adrija Toc-Macāne ieguvusi vidējo speciālo izglītību pirms četrdesmit gadiem Kazdangas sovhoztehnikumā. Tagad šī niša ir tukša, un zivsaimniecības, tostarp „Nagļi”, cenšas atrisināt šo problēmu pašas. Akciju sabiedrība noslēgusi līgumu ar Daugavpils Universitāti. Pateicoties tam, studenti, kuri studē programmā „Akvakultūru bioloģija”, var iziet šeit praksi (studentiem tiek nodrošināta dzīvesvieta). „Nagļu” vadība cer, ka šāda studentu piesaistīšanas prakse nodrošinās nākotnē ražotni ar speciālistiem.

Izņemot visas problēmas un darbu milzīgajā saimniecībā, uzņēmuma darbiniekus uztrauc arī noieta tirgus. „Mūsdienās grūti pārdot visu, ne tikai zivis,” saka Ginta Kalvāne. Eiropā karpas audzē galvenokārt Polijā, tāpēc konkurēt ar lētākajām Polijas karpām ir diezgan sarežģīti. Kā atzīmē G. Kalvāne, priecē tas, ka „Nagļu” zivis pārsvarā tiek tirgotas Latvijā un tās pilnībā izpērk Latvijas patērētāji. Ir arī ārzemju pircēji, piemēram, lietuvieši, bet laikā, kad tirdzniecība ir jo īpaši aktīva, - Jaunajā gadā un Lieldienās, daļu karpu iepērk Igaunija.

Uzziņai

  • Ik gadu pēc inkubācijas perioda „Nagļu” dīķos ielaiž 15 miljonus karpu kāpuru. Pirmajā dzīves gadā izdzīvo tikai 50%, pēc tam dažādu iemeslu dēļ iet bojā vēl vairāk.
  • Lai izaudzētu kilogramu smagu karpu, nepieciešami 5 kg barības.

Komentāri

21.05.2018 20:06
Baigi patīk
Baigi patīk, ka Latgales laiks raksta arī par šādiem uzņēmumiem laukos, ne tikai par lielajām Latgales pilsētām.
21.05.2018 20:05
Dainis
Feini, ka Zemkopības ministrija ES atbalsta naudu, kas paredzēta zivsaimniecības attīstībai, nenovirza tikai lielajiem zvejniekiem un pārstrādātājiem piejūrā, bet arī akvakultūrai iekšzemē un Latgalē, kaut vai tiem pašiem Nagļiem, kas mūsu novadam ir svarīga dīķsaimniecība.

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.