Daugavpils novadā visos pagastos centralizētā apkure tiek nodrošināta ar šķeldu, malku vai kokskaidu granulām, taču šajā apkures sezonā siltuma ražotājiem radās galvassāpes, jo malka sadārdzinājās par 30%.
Kā „Latgales Laikam” teica Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, siltuma ražotāji atrada šķeldas un granulu piegādātājus Krievijā un Baltkrievijā, kur malka un šķelda, tāpat arī kokskaidu granulas maksā lētāk, taču ir lieli transporta izdevumi. „Gāzes un mazuta apkure ir pagātnē. Tāpēc Daugavpils novadā centrālās katlu mājas strādā tikai uz atjaunojamajiem energoresursiem. Šogad plānojam Nīcgales katlu māju pārveidot no malkas uz kokskaidu granulu apkuri. Tāda pati pāreja plānota Špoģu ciemā, kur rekonstruēsim katlu māju,” teica A. Aizbalts.
Dagdas novada pašvaldības izpilddirektors Artjoms Gekišs teica, ka slapjais rudens neļāva mežizstrādātājiem sagatavot malku un šķeldu laikus. „Tomēr Dagdā apkures sezona aizvadīta veiksmīgi. Siltumu saņēma visi patērētāji,” uzsvēra A. Gekišs.
Kā skaidroja AS „Latvijas valsts meži” Ziemeļlatgales reģiona klientu apkalpošanas speciālists Jānis Dunda, pērnā slapjā vasara un rudens neļāva izstrādāt daudzas cirsmas, sevišķi privāto īpašnieku mežos, līdz ar to radās malkas deficīts un koksnes pārstrādes uzņēmumi cēla cenas. Labā ziema tomēr ļāva izveidot nelielus uzkrājumus, bet tie atkal saruka, jo daudzviet tika slēgti ceļi šķīdoņa laikā. Tāpēc pārstādes uzņēmumiem atkal trūkst izejvielu, līdz ar to iepirkuma cenas joprojām ir augstas.
Internetā koksnes tirgotāju portālos redzams, ka malkas cena ir 25-35 eiro/m3.
