Indras pagasta domubiedru grupa veica velobraucienu -- ekspedīciju, lai izpētītu šaursliežu dzelzceļa Indra--Piedruja, kas izbūvēts 18. gadsimta beigās, maršrutu un apzinātu unikālas dabas un kultūrvēsturiskas vietas kā iespējamos tūrisma objektus.
Ērika Zarovska, Ilona Kangizere un Anžela Kuzminska „Latgales Laikam” pastāstīja, ka brauciens bija bagāts ar dažādiem pārbaudījumiem. Nokļuvuši pie uzbēruma Gļinovkā, indrēnieši bija spiesti doties uz Botjankiem, jo ceļš nebija izbraucams sakritušo koku dēļ, bet uzbērums -- aizaudzis. Nokļūstot Botjankos, viņiem gan uzsmaidījusi veiksme -- Černija upē, kuru vajadzēja šķērsot, bebru aizsprosta dēļ bija zems ūdens līmenis, tāpēc to varēja pārbrist. Taču vēlāk indrēnieši piedzīvojuši vēl vienu pārsteigumu. Vairāku ceļu, kas iezīmēti kartē, nav dabā. Tāpēc, lai nokļūtu līdz lielceļam, ekspedīcijas dalībnieki stūma velosipēdus pa traktora sliedēm cauri lielam, apsētam laukam. Turpat jau bija lielceļš, pa kuru indrēnieši veiksmīgi nokļuva galapunktā Vaivodos, kur ar draugiem un radiem svinēja Baltā galdauta svētkus.
Ekspedīcijas dalībnieki atzina, ka jārīko vēl 2--3 braucieni, lai pārliecinātos, ka šis maršruts ir izbraucams arī vasarā un rudenī. Vēlāk, ziemā, varēs plānot jaunu tūrisma maršrutu.
Jāpiebilst, ka šaursliežu dzelzceļš Indra--Piedruja savulaik šķērsojis Daugavu pāri tiltam Piedrujā un pa to tika pārvadāts pasts un lauksaimniecības produkciju. 1915. gadā tilts tika sagrauts, tomēr dzelzceļa kravas kursēja no Indras līdz Piedrujai vēl 5 gadus, vēlāk gan līnija tika slēgta. No tiem laikiem ir saglabājušies dzelzceļa uzbērumi Indras ciemā un Marku mežā, un pēdējais stiepjas līdz senajai Marku muižai.
