Pēc 46 dzemdniecībā pavadītiem gadiem, pēdējo maiņu Daugavpils Dzemdību nodaļā ģinekoloģe Anna Krumpāne beidza pagājušogad. Lai gan privātpraksē viņa pacientus vēl pieņem, brīvajā laikā izdevies uzrakstīt un izdot divas grāmatas – brošūras par to, kā ar perinatālās psiholoģijas palīdzību risināt vienu no sāpīgākajiem jautājumiem dzemdniecībā – bērniņa nāvi.
Brošūras „Dvēseles sāpes” un „Sieviete priekos un bēdās” tapušas kopā ar pasniedzēju Igoru Dobrjakovu, perinatālās psiholoģijas docentu no Sanktpēterburgas, dakteres pedagogu. A. Krumpāne pazīstama arī kā biedrības „Par dzīvību” dibinātāja, kas vēl padomju gados atteicās veikt abortus. Tagad viņa cer palīdzēt sievietēm traģēdijā, kad grūtniecība beidzas neveiksmīgi un bērniņš zaudēts. „Parasti šādos gadījumos ir vēlme meklēt vainīgos, bet reti kad sieviete adresē jautājumu pati sevi: kāpēc tas ar mani notika?” A. Krumpāne uzsver, ka pārdomāta pacienta un ārsta komunikācija šādos gadījumos ir izšķiroša. Brošūrās viņa piedāvā padomus, kā ārstam šādās situācijās uzrunāt sievieti, un otrādi.
Tāpat laikā, kad atbildi visvienkāršāk šķiet atrast internetā, daktere aicina priekšroku dot saziņai klātienē. Šai sakarā pozitīvs piemērs ir topošajām māmiņām paredzēto sagatavošanās kursu popularitāte. „Vislielākās bailes grūtniecības laikā rada tieši neziņa,” norāda daktere. Turklāt nodarbībās topošās māmiņas nereti nodibina draudzību, kas turpinās arī pēc deviņiem mēnešiem, dažkārt pat viņu bērni kļūst par draugiem.
Identisku grūtniecību nav
Aizvien biežāk ginekoloģijā nākas meklēt atbildes saistībā ar neauglības problēmām. Ārste uzskata, ka reproduktīvās tehnoloģijas ne vienmēr ir labākais variants visās situācijās, bet dažkārt tas ir veiksmīgs risinājums. „Esmu redzējusi ģimenes, kas pēc mākslīgās apaugļošanas dzīvo ļoti laimīgi, ir arī gadījumi, kad piesakās pašiem savs bērniņš,” stāsta A. Krumpāne.
Pilnu rakstu lasiet 22. maija numurā.
