Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 19. septembris
Trešdiena
Muntis, Verners
+19.7 °C
skaidrs laiks

Bažas par ugunsdrošību nerimstas

pexels.com

Drošības noteikumu pārkāpumu izraisītās traģēdijas kaimiņvalstīs nereti liek pastiprināt modrību, izvērtējot situāciju savā zemē. Latvijā jau divus gadus darbojas jauni ugunsdrošības noteikumi, taču joprojām ir lietas, piemēram, dūmu detektoru uzstādīšana katrā mājsaimniecībā, kuru ieviešana kavējas.

Ministru kabineta noteiktie  „Ugunsdrošības noteikumi”, kas Latvijā regulē ugunsdrošības prasības, nozīmīgi tika grozīti 2016. gada aprīlī. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Dmitrijs Karpovs atzīst, ka pirmos mēnešus pēc noteikumu stāšanās spēkā pārkāpumu skaits bijis lielāks, taču tas bijis raksturīgs pārejas periodam, tagad tos konstatē retāk. Savukārt iesniegumu skaits par iespējamiem pārkāpumiem gan nav krities, to komandiera vietnieks skaidro ar cilvēku satraukumu, ko radījuši notikumi pasaulē, piemēram, ugunsgrēks augstceltnē Londonā pērn un tirdzniecības centrā Kemerovā šogad.

Daļu no jaunajām prasībām nācās obligāti ieviest jau no 2016. gada 1. septembra, bet dažām tika noteikts pārejas periods. Piemēram, kopš pērnā gada 1. septembra visās publiskās ēkās elektroinstalāciju sistēmām jābūt sertificēti pārbaudītām ar termokameru, kā arī tajās jābūt uzstādītam detektoram, kas signalizē par gāzes noplūdi. Reaģējot uz minētajām traģēdijām ārvalstīs, īpaša uzmanībā pēdējo mēnešu pārbaudēs pievērsta evakuācijas izejām, tām jābūt atveramām triju sekunžu laikā. „Daugavpilī, arī Latgales reģionā kopumā, tas nav bieži sastopams pārkāpums,” vērtē D. Karpovs.

Lai gan VUGD katru gadu plāno obligātās pārbaudes, inspektoriem jādodas arī uz vietām, par ko uzrakstīts iesniegums. Tie biežāk saistīti ar privāto sektoru, daudzstāvu dzīvojamām mājām, piemēram, situācijām, kad kāpņu telpās tiek novietotas mēbeles, norāda D. Karpovs. Šādos gadījumus nojaušams, ka iesniegumu autoru motivācija izriet nevis no bažām par ugunsdrošību, bet gan konfliktiem ar kaimiņiem vai namīpašnieku. „Tomēr cilvēki aizvien biežāk pašizglītojas, lasa normatīvos aktus,” inspektors atzīmē, ka VUGD aizvien biežāk veic dažādus preventīvos pasākumus, rīko seminārus. Pārkāpumu ir visai daudz, bet tiek dots laiks tos novērst, un daudzi no tiem saistīti ar neprecizitātēm dokumentācijā.

No ugunsdrošības viedokļa mācību iestādes uzskatāmas par objektiem ar lielu vai vidēju ugunsbīstamības līmeni. Par to ir jābūt atbildīgam apmācītam speciālistam, piemēram, lielākajā daļā skolu tas ir direktors vai tā vietnieks saimnieciskajā darbā. D. Karpovs gan norāda, ka šo jautājumu skolas ir atrisinājušas, aizrādījumi skolām biežāk ir par kādu novecojušu ugunsdzēšamo aparātu, ko nepieciešams nomainīt.

Vēl līdz šī gada beigām jāatbrīvo dabīgās ventilācijas kanāli no mehāniskām ventilācijas ierīcēm, bet no 2020. gada visos mājokļos un privātmājās, vasarnīcās, dārza mājās jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Šos noteikumus sākotnēji bija paredzēts ieviest jau no 2017. gada, bet tos neapstiprināja, jo noteikumus kritizēja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tā kā pašvaldību pārziņā atrodas liels skaits ēku, būs nepieciešams apjomīgs finansējums, lai katrā no tām uzstādītu dūmu detektoru.

To, kā šī jaunā prasība tiks ievērota mājsaimniecībās, gan neviens nekontrolēs, tāpēc tās dūmu detektorus nesteidzas uzstādīt. VUGD gan solījis rīkot kampaņas, lai veicinātu detektoru uzstādīšanu. Marta beigās SKDS publicēja sociālās aptaujas rezultātus, kurā atklājies -- lai gan 70% aptaujāto uzskata, ka dūmu detektori katrā mājā ir nepieciešami, realitātē tos ir uzstādījuši tikai 9% aptaujāto.