„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+9.2 °C
apmācies

„Vidussalā” eksperimentēt nebaidās ne pirtī, ne virtuvē

Kristīne Šišlova ir ne tikai pirtniece, bet arī dažādu rokdarbu pratēja, pie viņas ceļu mēro arī tie, kas vēlas, piemēram, iemācīties, kā noaust jostu // Foto: Dinija Jemeļjanova

Braucot ciemos uz „Vidussalas” sētu jeb Turku pirts ciemu Līvānu novadā, šampūns un kartupeļu čipsi jāatstāj mājās. Turp jābrauc mācīties, kā pagatavot torti no gārsas un kotletes no ozolzīlēm, kā uzšūt tautastērpu vīzes un kā sadzīves ķīmiju aizstāt ar sauju pelnu un šķipsniņu sodas. Savukārt pēc kārtīga pēriena pirtī pazudīs arī sirdī un prātā burbuļojošās „ķimikālijas”. Par to pārliecināta ir mājas saimniece, pirtniece, rokdarbniece un kulinārā eksperimentētāja Kristīne Šišlova.

Pirts kurās teju katru dienu

„Turku pirts ciemā” ir divas pirtis, neviena no tām nav turku pirts. „Peramies pēc latviešu tradīcijām,” stāsta Kristīne. Baltā pirtiņa tapusi jau sen, pēc nelaimes gadījuma, kad nodegusi vecā, melnā pirts, tās vietā uzbūvēta jauna. Pērn bija plānots uzbūvēt māla pirti, bet, tāpat kā zemnieki, arī pirtniece nesagaidīja sausu vasaru.

Draugu un paziņu pēršana no vaļasprieka par uzņēmējdarbību pārtapsi pirms 13 gadiem, mārketinga triks saglabājies nemainīgs: „Viena tante teica”. Uz pirti pie Kristīnes brauc gan novadnieki, gan ciemiņi no Liepājas. Tāpēc pirts skursteņi „Vidussalās” kūp gandrīz katru dienu. No kolēģiem dzirdējusi, ka biežāk par trim reizēm nedēļā pirtī nevajadzētu iet, taču pašai Kristīnei šo padomu neizdodas ievērot. „Dažkārt pēcpusdienā izperu ciemiņus, bet vakarā eju ar mājiniekiem pirtī vēlreiz.” Kristīne apgalvo, ka viņai pirts nevar būt „par daudz”.

No melnās pirts lieveņa līdz dīķītim ir vien pāris soļi

Labākās idejas rodas uz lāvas

Pirtī iešanas ieradumi ir dažādi, taču aizvien retāk tā tiek uzlūkota tikai kā mazgāšanās vieta. „Manā pirtī ziepju nav. Ja gribās glumu ādu, var iziet ārā un norīvēties ar kārklu lapām,” pirtniece zina stāstīt, ka tajās ir dabīgais aspirīns, kas palīdz pret pumpām. Tāpat arī šampūnam atrasta alternatīva – sauja pelnu, sauja māla un viena ola. Līdzīgi ir ar veļas pulveri un citiem sadzīves ķīmijas līdzekļiem gan tualetē, gan virtuvē. To vietā Kristīne lieto pelnu un sodas maisījumu.

Šīs idejas lielākoties rodas pirtī uz lāvas. Turpat vien atklājies, ka viņas viesus interesē ne tikai pirtī iešana, bet arī šis Kristīnes dzīvesveids. Tāpēc blakus pirtīm uzbūvēts šķūnis, kur iespējams uzņemt lielāku cilvēku skaitu un organizēt seminārus. Turklāt tas, kā uzbrūvēt ekoloģisku veļas pulveri, nebūt nav vienīgās gudrības, par kurām lūdz pastāstīt viesi. „Vīzes pīt man iemācīja krustmāte, auklas vīt iemācīja māte, pārējo apguvu skolā, jo pēc profesijas esmu mājturības instruktors ar specializāciju „Tautastērps”,” stāsta Kristīne. Šovasar ir ieplānots eksperimentēt ar nātrēm un skujām, darināt audumus. „Tās ir ļoti senas tehnoloģijas, nevaru garantēt, ka izdosies, bet mēģināsim!” sola Kristīne.

Pilnu rakstu lasiet 1. jūnija numurā.