Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 21. augusts
Otrdiena
Janīna, Linda
+18.7 °C
neliels lietus

Mazajiem lauksaimniekiem būs lielāks ES atbalsts

pexels.com

Iespējams, ka no 2020.gada Latvijā ievērojami pieaugs mazo un vidējo lauku saimniecību skaits, kā arī pamazām dzīvošanai laukos pievērsīsies jaunie zemnieki. Tas tāpēc, ka Eiropas Savienības (ES) piedāvājums lauku attīstībai pēc 2020.gada paredz lielāku atbalstu par hektāru tieši mazajām un vidējām  saimniecībām, kā arī finansējumu jaunajiem zemniekiem zemes iegādei. Lauksaimnieku organizācijas Latvijā šādu piedāvājumu vērtē neviennozīmīgi.
Māsas Zane Pakalne un Rasma Pakalne-Puķīte Vecsaules pagastā nomā zemi sava tēva saimniecībā. Abas nolēmušas savu dzīvi saistīt ar lauksaimniecību, bet katra savā jomā. Rasmai siltumnīcās iedēstīti vairāki tūkstoši puķu –  gan leduspuķes, gan petūnijas, samtenes un pelargonijas, kam pašlaik pats krāšņākais ziedēšanas laiks. Tomēr no puķu audzēšanas un tirgošanas izdzīvot nevarot, saka Rasma:

"Nē, jāņem papildu darbs. Tad jābūt lielākiem apjomiem, kur vajadzīga tehnika, lai var izdzīvot laukos.  Es domāju iesaistīties mazo lauku uzņēmēju projektā, es varu pati apstrādāt zemi, apkopt, iegādāties ilggadīgos stādījumus, jo darbaspēks uz vietas ir ļoti mazs.  Vairāk uz tehniku - tas būtu liels atbalsts šim projektam."

Otra māsa Zane Pakalne-Puķīte pievērsusies liellopu audzēšanai. Uz nomātās tēva zemes tiek gatavots siens ziemas barībai, līdzās pļavā iesētas pupas kopā ar viengadīgo aireni – te būšot lopiņiem kur ganīties vēl šovasar. Zane gandarīta par atbalstu mazajām lauku saimniecībām, un pašai viņai ir lieli nākotnes plāni:

"Visticamāk, es paplašināšu pašreizējo nozari un ņemšu kādu papildu nozari blakus, jo liellopiem ir sezonāls raksturs, un vajag kaut ko vēl. Graudus? Nē, graudiem vajag lielas platības. Drīzāk domāju par ogām, ilggadīgiem stādījumiem, kuri arī papildus nes ienākumus."

Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Bauskas biroja vadītāja Eleonora Maisaka:

"Tas arī ir ideālais variants, kad notiek paaudžu maiņa. Meitas ir atnākušas tēva saimniecībā, un tēvs atdod zemi pamazām meitām, lai sāk šiverēt. Piesardzīgi – iznomā, nevis uzreiz atdod, jo jāpaskatās, vai meitas mācēs saimniekot."

Konsultanti, kas ikdienā saskaras ar zemnieku vajadzībām un vēlmēm, atzinīgi vērtē Eiropas Savienības lēmumu vairāk atbalstīt tieši mazos un vidējos, kā arī jaunos zemniekus.
"Laukiem tas ir kā svaigs elpas vilciens, katrs mazais projekts, subsīdiju nauda, kas būtu lielāka, piesaistītu vairāk jaunatni laukiem, gan arī darbaspēku, jo pirmais uz ko atduramies, ir jautājums – kas strādās," spriež Vecumnieku novada lauku attīstības konsultants Kristaps Stallītis.

Kas dēvējamas par lielajām, kas par mazajām saimniecībām, tas katrai valstij pašai jāizlemj. Latvijā kritērijs ir gadā saražotais, skaidro LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis:

"Ir saimniecības līdz 4000 eiro gadā - mazās, tad līdz 15000 un līdz 70000 un pārējās, kas ir lielās saimniecības. Tā lielākā ziņa - daudz naudas aiziet mazai saņēmēju grupai. Tas ir kas atšķirīgs, kad Brisele parāda koridoru; bet kādus griestus, kādas mazās saimniecības, ko jūs gribat sasniegt pēc 2020. gada septiņu gadu laikā – tas Latvijai pašai jāizlemj."


lsm.lv