„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+4.7 °C
apmācies

Dziesma palīdz dzīvot un draudzēties

Anatolijs Krilovs

Daugavpils novada Salienas pagasta Kultūras nama senioru vokālajam ansamblim „Melodija” šogad aprit septiņi gadi. Radošajiem pašdarbības kolektīviem tas ir ievērojams laika sprīdis un liela notikums. „Melodijas” repertuārā ir gandrīz simts dziesmas dažādās valodās. Ansamblis ieguvis lielu popularitāti, piedalās festivālos, konkursos un sniedz labdarības koncertus.

Nav nejaušu cilvēku

Kolektīvā ir astoņas sievietes, vecākajai – Hionijai Lavreckai, ir 82 gadi, jaunākajai – ap piecdesmit. Ansambli vada profesionāla mūziķe Tatjana Čumikova. Viņa ir „Melodijas” dibinātāja, diriģente un producente. Pateicoties savai neizsīkstošajai enerģijai, Tatjana risina visus radošos, organizatoriskos un pat finansiālos jautājumus.

Savulaik Tatjana Čumikova astoņus gadus strādāja par mūzikas skolotāju Salienas skolā, pēc tam bija Kultūras nama direktore. Viņa atzīst, ka pēc aiziešanas pensijā, būdama pilsētniece, varētu mierīgi atpūsties uz soliņa, taču sirsnīgās jūtas pret lauku iedzīvotājiem lika doties uz Salienu. Atvērtajiem un sirsnīgajiem vietējiem iedzīvotājiem dziesma ir visas dzīves jēga: „Tie ir apbrīnojami cilvēki. Viņi izstaro labestību un sirsnība, bet sirdīs deg uguns. Šeit arī es gūstu pozitīvu enerģiju. Mani tas pievelk un tur stipri jo stipri,” saka Tatjana. Ansamblī „Melodija” nav nejaušu cilvēku. Katrai dalībniecei ir savs ceļš uz dziesmoto kolektīvu, taču sākums visām ir vienāds – viņām kopš bērnības patika dziedāt un dejot, piedalīties skolas mākslinieciskajā pašdarbībā vai muzicēt savam priekam. Un tad, pirms septiņiem gadiem, izskanēja piedāvājums kļūt par ansambļa dalībniecēm.

Tatjana Čumikova

Pēc sirds un dvēseles aicinājuma

Kā pastāstīja Faļtopu ciema iedzīvotāja Regīna Kožaronoka, kura strādā Kultūras namā par apkopēju, viņa dziedāja jau skolā: „Dvēsele tik ļoti alka pēc dziesmām, ka nespēju klusēt. Dziedāju, slaucot govis, arī kartupeļus raku dziedādama. Un tā visu mūžu. Un te – likteņa dāvana – „Melodija” un skatuve. Paldies Tatjanai

Pilnu rakstu lasiet 12. jūnija numurā.