„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+10.6 °C
apmācies

Izmaiņas izglītībā ieviesīs pakāpeniski

pexels.com

Jaunā izglītības reforma ir viens no tematiem, kas beidzamajā laikā tiek visvairāk apspriests. Sabiedrībā valda dažādi viedokļi, arī neziņa par gaidāmo. Vislielāko ažiotāžu raisījis jautājums par sešgadnieku laišanu pirmajā klasē, taču vismaz šobrīd izskatās, ka mazuļus pagaidām liks mierā. Taču pāreja uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, lai gan pakāpeniski, tomēr notiks, par to lēma Saeima 7. jūnijā, atbalstot otrajā lasījumā grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Taču galīgais lēmums, lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai vēl jāpieņem trešajā lasījumā.

Vēlas mazināt atpalicību no ES

Tam, ka izglītības jomā nepieciešamas radikālas izmaiņas, pamatā esot pētījumi, kas veikti kopš 2011. gada. Tie liecinot, ka Latvijas skolēni sekmju ziņā krietni atpaliek no ES valstu vidējā līmeņa. Līdz ar to jau piecus gadus tiek lemts par kompetenču pieejas ieviešanu mācību saturā, lai iemācītu skolēniem loģisko domāšanu un sniegtu praktiskas iemaņas, atzīst Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs.

Pirms trim gadiem pilotprojektā iesaistītas simts skolas, kas mēģinājušas ieviest kompetenču pieeju. Šogad centralizētajiem eksāmeniem būtu jāparāda, vai tā šajās skolās ir devusi gaidīto rezultātu un uzlabojusi skolēnu sekmes.

Ieviest šo pieeju visās skolās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepriekš plānoja no 2019. gada 1. septembra. Vienlaicīgi lemts par pāreju uz mācībām latviešu valodā visās vidusskolās. Ap reformu saceltā ažiotāža un dažādu organizāciju protesti ministrijas ieceres nedaudz mainīja. Beidzot panākts kompromiss, ka kompetenču pieejā balstītas mācības 1., 4., 7. un 10. klasē ieviesīs no 2020. gada 1. septembra, 2., 5., 8. un 11. klasē – 2021. gada 1. septembra, bet 3., 6., 9. un 12. klasē – no 2022. gada 1. septembra.

„Tas nozīmē, ka ir vismaz divi gadi, lai atrisinātu dažādus jautājumus. Turklāt triju gadu garumā ir pieejams ES finansējums gan mācību līdzekļiem, gan skolotāju papildus kvalifikācijas iegūšanai,” teic A. Adamovičs. Daudz kas būs atkarīgs tieši no pedagogiem, kuriem sākumā būs jāmācās pašiem, lai varētu strādāt pēc jaunās sistēmas. „Vēl notiek diskusijas par izglītības standartiem, jo dažas lietas ir izņemtas laukā vai ieliktas no jauna. Piemēram, sportam klāt nākusi veselība un cilvēka drošība,” saka komisijas vadītājs. Viņaprāt, jaunā kompetenču pieeja dažādos informāciju, skolēniem mazāk jāiekaļ fakti, kas dzīvē var nenoderēt, bet jāapgūst praktiskas lietas. Stiprāka būšot starppriekšmetu saikne, klāt nedaudz nāks inženierzinātnes, jaunākās tehnoloģijas.

Pilnu rakstu lasiet 15. jūnija numurā.