Līdz 1. septembrim Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102) apskatāma tēlnieces Māras Kalniņas piemiņai veltīta medaļu mākslas izstāde no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma.
Tēlnieces Māras Kalniņas (1948–2015) atstātais radošais veikums ir nozīmīgs gan Rēzeknei, kur pilsētvidē ir atraduši vietu vairāki viņas tēlniecības objekti, gan Latgalei, dažādās vietās organizējot tēlniecības plenērus, Latvijai kopumā, audzinot jauno mākslinieku paaudzi Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā un Latgales Mākslas akadēmijas Latgales filiālē.
Nozīmīgs Māras Kalniņas radošās darbības mantojums ir viņas devums medaļu mākslā un tās popularizēšanā. Latgales Kultūrvēstures muzejs glabā 11 dažādām izcilām personībām vai tēmām veltītās medaļas māla un bronzas materiālā. Esot Starptautiskās Medaļu mākslas organizācijas (FIDEM) locekle, viņa aktīvi piedalījusies gan medaļu mākslas simpozijos un izstādēs Portugālē, Skotijā un citviet, gan rosinājusi savus audzēkņus pievērsties mazajām tēlniecības formām un laikmetīgajai medaļu mākslai.
Vadot savu tēlniecības studiju un iekļaujoties Starptautiskā medaļu mākslas projekta konkursā (Polija), Māra Kalniņa no 2011. līdz 2014. gadam sarīkojusi četras studijas dalībnieku laikmetīgās medaļu mākslas un mazo tēlniecības formu izstādes Latgales Kultūrvēstures muzejā: “Mājas” (Home, 2011), “Laika zīmes” (Signs of the Time, 2012), “Brīvība” (2013) un “Saikne” (Bonds, 2014). Daloties ar Eiropā gūto pieredzi, 2013. gadā Latgales kultūrvēstures muzejā bija apskatāma M. Kalniņas organizētā Portugāles un Latvijas medaļu mākslas izstāde “Pikaso torte”, kurā piedalījās abu valstu pieredzējuši medaļu mākslas autori.
Māra Kalniņa dzimusi 1948. gada 14. jūnijā Vidzemē, Umurgas pagasta Augstrozes ciema “Slavenēs”. Mācījusies Līgatnes vidusskolā, pēc tam no 1967. gada – Tautas tēlniecības studijā, ko vadījusi Līze Dzeguze. Izglītību turpinājusi T. Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (1972–1978), kuru absolvējusi ar diplomdarbu “Šūpoles” (vad. V. Albergs). 1996. gadā ieguvusi maģistra grādu Mākslā. 1978. gadā pārcēlusies uz dzīvi Rēzeknē un sākusi pedagoģes gaitas Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (pašlaik – Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola), kur pavadījusi visu savu darba mūžu, mācot audzēkņiem formas plastikas izpratni un attīstot telpisko domāšanu. Šajā pašā laikā sākusi piedalīties gan kopējās izstādēs, gan sarīkojusi personālizstādes, kopš 1986. gada bijusi Latvijas Mākslinieku savienības biedre. No 1992. gada sākusi darbu Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē kā lektore, no 2005. gada bijusi LMA docente, bet 2008. gadā ievēlēta par asociēto profesori. Vadījusi akadēmiskos kursus veidošanā, kompozīcijā, tektonikā, plastiskajā anatomijā, formveidē un zīmēšanā. Veikusi zinātniskos pētījumus: “Tēlniecības materiāli un to mākslinieciskā pielietojuma izpēte”, “Medaļmākslas vēsturiskā attīstība un tās laikmetīgās tendences”.
Tēlniece Māra Kalniņa piedalījusies Latvijas un Baltijas valstu rīkotajās medaļu mākslas triennālēs, Starptautiskajās Laikmetīgās medaļmākslas biennālēs Portugālē, Latgales mākslinieku darbu “Rudens” izstādēs, vadījusi jauno tēlnieku plenērus Preiļos un Šķilbēnu pagasta Balkanos, piedalījusies Starptautiskajā tēlnieku plenērā Utenā (Lietuva), kā arī projektā “Mākslas virtuve – olas pārvērtības” Ludzā un Rēzeknes pilsētas mākslas dienu aktivitātēs.
Tēlniece Māras Kalniņa mūžībā aizgāja 2015. gada 15. aprīlī, bet viņas pieredze un zināšanas ir palikušas gan viņas skolniekos – jaunajos tēlniekos, gan viņas atstātajos mākslas darbos. Rēzeknes pilsētvidē ir redzami Māras Kalniņas veidotie darbi: rakstnieka Jurija Tiņanova krūšutēls, piemiņas plāksne garīdzniekam Francim Trasunam. Vairāki viņas darbi atrodas kolekcijās Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Lielbritānijā, ASV (Kalifornija), Kanādā, Lietuvā u. c.
