Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 20. novembris
Otrdiena
Anda, Andīna, Vigo
-5.1 °C
daži mākoņi

«Zemnieku saeima» aicina lauksaimniecībā izsludināt ārkārtas situāciju

freeimages.com

Biedrība "Zemnieku saeima" otrdien, 19.jūnijā, nosūtījusi vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai (ZM), Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ, informē biedrība.

Šā gada aprīlī, maijā un jūnijā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums bija nepietiekošs lauksaimniecības kultūraugu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa mēneša. Tā rezultātā šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši, norāda organizācijā.

Tiek prognozēts, ka raža daudzās saimniecībās šogad tiks iegūta nepietiekošā apmērā, lai saimnieki būtu spējīgi norēķināties par savām saistībām ar kreditoriem. Uz kritisko situāciju sausuma dēļ norādījuši augļu, ogu, dārzeņu un labības audzētāji. Tāpat ilgstošais sausums ietekmē lopkopjus, jo jau šobrīd ir radušās problēmas ar barības nodrošināšanu mājlopiem, atzīmē "Zemnieku saeima".

"Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka tik liels sausums pavasarī ilgi nav piedzīvots. Turklāt, ja arī lauksaimnieki sagaidīs šonedēļ prognozēto lietu, tas daudz nepalīdzēs. Tas neattiecas uz zālāju platībām, kur lietus "kaut kādu efektu" dos, taču arī tās atkopsies 20-30 dienu laikā.

Pēc Lazdiņa teiktā, ārkārtas situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdzētu sarunās ar kreditoriem "sastrukturēt" zemnieku uzņemtās saistības.
"Mums ir svarīgi sakārtot savas saistības ar kreditoriem, jo mēs nezinām, kāda būs raža," skaidroja "Zemnieku saeimas" vadītājs.

Ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā Kurzemes reģionā pie valdības vērsīsies 20 pašvaldību pārstāvji, toskait Liepāja un Ventspils. Tā otrdien, 19.jūnijā, lēma Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē. Pašvaldības cer, ka šādam kopīgam aicinājumam būs lielāka ietekme un pamudinājums valdībai pievērst uzmanību kritiskajai situācijai, kādā sausuma dēļ nonākuši lauksaimnieki.

Valdība ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu vel nesteidzas – šo lēmumu varētu pieņemt, iepazīstoties ar ekspertu atzinumiem.

ZM pārstāve Liene Jansone raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka sausuma radītie postījumi lauksaimniecībā krietni pārsniegs pagājušā gada plūdu postījumus. Sausums, pēc ZM pārstāves sacītā, skāris visu Latvijas teritoriju, bet plūdi piedzīvoti vien atsevišķos novados. Turklāt pret sausumu lauksaimniecībā nevar apdrošināties, jo šādu pakalpojumu Latvijā neviens nepiedāvā.


lsm.lv