Daugavpils novada Salienas ciema iedzīvotāja māksliniece Hionija Lavrecka savos astoņdesmit divos gados atzīst, ka pašlaik ir radošo spēku plaukumā.
Mācījās kopā ar skolēniem
Pašlaik Salienas pagasta Kultūras namā skatāmas Hionijas Lavreckas gleznas, kuras ar lielu interesi aplūko gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi. Šiem cilvēkiem ļoti tuva ir dzimtās puses novada daba, kuru Hionija attēlo savās gleznās. Daži ir pat gatavi iegādāties gleznas, taču Hionija Lavrecka netaisās šķirties no kolekcijas, jo ir pārliecināta, ka māksla nav domāta pārdošanai.
Tālajā 1963. gadā, kad Hionija sāka strādāt Salienas vidusskolā par vācu valodas skolotāju, viņai uzticēja vadīt zīmēšanas stundas, un viņa to darīja līdz 1972. gadam: „Neesmu pabeigusi ne mākslas skolu, ne akadēmiju. Esmu autodidakte. Tāpēc krāju pieredzi pati un, kā prata, nodevu to saviem audzēkņiem. Ar vārdu sakot, radoši mēs augām kopā.” Skolēni zīmēja un zīmuļiem un otām, turklāt gluži labi. Republikāniskajās un rajona olimpiādēs skolas audzēkņi ieguva godalgotas vietas. „Man vairākkārt nācās vadīt atklātās stundas rajona tautas izglītības nodaļas pārstāvju, mūsu un citu skolu pedagogu klātbūtnē. Tā bija ļoti liela atbildība,” stāsta Hionija Lavrecka. Viņa mācīja arī mākslas vēsturi, un tas ievērojami paplašināja gan skolēnu, gan viņas pašas zināšanas un redzesloku, kā arī palīdzēja pilnveidot zīmēšanas prasmes. Tā turpinājās līdz 1991. gadam, līdz Hionija Lavrecka devās pelnītā atpūtā.
Pilnu rakstu lasiet 22. jūnija numurā.
