Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 21. septembris
Piektdiena
Mariss, Matīss, Modris
+23.0 °C
skaidrs laiks

Latvijas aldari piedzīvo sarežģītu gadu

pexels.com

Alus darītavām Jāņi ir pļaujas laiks, kad Līgodziesmās apdziedāto miestiņu bauda pat tie, kas ikdienā alu nemaz nedzer. Taču Latvijas aldariem šis ir sarežģīts gads.

To apliecina ne tikai pašu uzņēmēju teiktais, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta dati par akcīzes preču apriti šā gada pirmajos četros mēnešos. No tiem izriet, ka, salīdzinājumā ar tādu paša laika posmu pērn, krietni krities gan Latvijā saražotā alus apjoms, gan šeit brūvētā alus eksports uz Eiropas Savienības valstīm.

"Pirmie trīs, četri mēneši bija tie briesmīgākie,” vaicāta par aldaru novērojumiem, saka Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Saskaņā ar ražotāju aplēsēm, šā gada pirmajos mēnešos Latvijā saražots par 35% mazāk alus nekā pērn. To izraisījuši vairāki faktori.

“Pirmais ir PET aizliegums no 1.marta. PET kritums uzreiz bija par 15%. Otrs moments ir tas, ka akcīze pieauga par 51%. Nekad vēsturē tik liels pieaugums nav bijis,” skaidro Šure.

Grūtos laikus ražotājiem palīdzējis pārdzīvot tā dēvētais “alus tūrisms”. Šure lēš, ka gada sākumā aptuveni desmitā daļa no Latvijā pārdotā alus pārdota tieši Igaunijas pierobežā. Taču siltais un saulainais laiks šā gada maijā un jūnija pusē veicinājis kā bezalkoholisko dzērienu, tā arī alus noietu, tādēļ aldari cer, ka gads kopumā nebūs tik slikts, kā licies pēc gada pirmajos mēnešos piedzīvotās lejupslīdes.

“Tos mīnusus, kas bija pavasarī, nosegs vasaras sezona, kas pēc visām meteoroloģiskajām prognozēm izskatās ļoti laba dzērienu ražotājiem,” prognozē Ināra Šure.

Alus tirgus tendences mainās ne tikai Latvijā, bet arīdzan citviet Eiropā, kur pēdējo piecu gadu laikā īpaši uzplaukst mazās alus darītavas. Šo tendenču ietekmē arvien pieaug arī Latvijas aldaru piedāvātais sortiments. Novērojumi gan liecinot, ka vecākās paaudzes pircēji arvien ir uzticīgi jau ierastajām garšām, turpretim jaunākās paaudzes patērētāji labprāt eksperimentē. Tas atspoguļojas arī tirgus datos.

“Visvairāk ir nokrities šis PET jeb ekonomiskais segments, savukārt tā dēvētais “Premium” sektors ir nedaudz pieaudzis,” analizē Šure.

Viena no alus darītavām, kas ar saražotās un pārdotās produkcijas apjoma pieaugumu varēja lepoties arī nozarei grūtajos šā gada pirmajos mēnešos, ir Valmiermuižas alus darītava – tās apgrozījums, salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn, pieaudzis par 13%.

“Uzsvars ir jāliek uz garšu, uz kvalitāti, nevis uz apjomu. Visus šos deviņus gadus mēs šim principam esam sekojuši. Alus ir kaut kas tikpat smalks kā franču vīns vai šampanietis,” teic “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis, kurš nopietni pievērsies Latvijas mazo alus darītavu veikuma popularizēšanai.

Šā gada sākumā viņš kopā ar kolēģiem no vairākām citām mazajām darītavām Rīgā izveidojis alus kvartālu. Vaicāts par mazo alus darītavu popularitātes uzplaukuma iemesliem, Ruņģis uzsver, ka mazie aldari necenšas ielēkt “globalizācijas vilcienā”. Viss brūvējums top tepat Latvijā.


lsm.lv