„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 20. aprīlis
Sestdiena
Mirta, Ziedīte
+1.4 °C
neliels sniegs

No plūdiem līdz sausumam – vienas nelaimes vietā nāk cita RU

Gan govis, gan zirgi ir spiesti grauzt sausās zāles galotnes // Foto: Jeļena Čursina

Pienācis brīdis, kad Latgales, šajā gadījumā – Aglonas skaistums izspēlējis ļaunu joku ar vietējo zemnieku saimniecību īpašniekiem. Šejienes paugurainais reljefs veicinājis to, ka ganības maijā un jūnijā, kad gandrīz nebija nokrišņu, pilnībā izdegušas.

Vajag lietu

Vairāki Latvijas reģioni, kur lietus beidzamo reizi lijis maija sākumā, sāka celt trauksmi jau jūnija pirmajā pusē. Visu šo laiku ārkārtas situācijas ieviešanu tikai izskatīja un plānoja vien atsevišķos reģionos, kuri ziņoja par savu problēmu. Situācija ir neviennozīmīga, jo Latgalē ir arī saimniecības, kuras sausuma dēļ nav cietušas, bet ir arī tādas, no kurām jau skan palīdzības saucieni.

Avīzes „Latgales Laiks” redakcijā vērsās četri lielu Aglonas novada saimniecību – „Stivriņi”, „Deņevo”, „Latgales saimniece” un „Pļavnieki” -- īpašnieki. Viņi kopumā apstrādā vairāk nekā 2000 hektāru zemes, un viņiem jāpabaro aptuveni 650 liellopi. Ar jautājumu „Ko darīt?” viņi vērsās pie Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava viņa nesenās vizītes laikā Latgalē. Konstruktīva un profesionāla atbilde no ministra netika saņemta – viņš ieteica lūgt Dievu. Zemniekiem, kuri savulaik sāka gandrīz no nulles, bet tagad balsta reģiona lauksamniecību, turklāt ir lieli darba devēji, tas izklausījās dīvaini. Pēc ministra un citu dienestu padoma sāka paļauties uz Dievu.

Aglonas novadā šovasar tipiska aina – izkaltušās ganībās, kuras izskatās gluži kā izdedzinātas ar ķimikālijām, ganās govis un ēd sienu. Zemnieki piebaro lopus, izvadājot pa tīrumiem pērn sagatavotos siena ruļļus. Taču to rezerves jau beidzas. Pirms mēneša nopļautās pļavas ir izkaltušas, citi saimnieki tās nepļauj, lai govis varētu vismaz nograuzt vēl pavasarī izaugušās, bet tagad jau sausās zāles galotnes. Taču govju barošanai tik svarīgā svaigā un sulīgā atāla nav. „Mums, droši vien, pietiktu ar to, ja kāds atbrauktu un novērtētu situāciju,” saka Vladislavs un Zane Stivriņi.

Jau ir nonācis tiktāl, ka saimniecības sākušas apsvērt lopu nodošanu. Glābiņš varētu būt lietus, taču šajā situācijās tas līdzēs pavisam maz, ja nu vienīgi uznāks stipras lietusgāzes un zāle sāks augt.

Pilnu rakstu lasiet 29. jūnija numurā.

Komentāri

02.07.2018 18:42
Konteksts
Vai tik tas teikums par Dievu nav izrauts no konteksta? Kaut kā negribētos ticēt, ka tāds bija ieteikums. Tad jau neizsludinātu arī katastrofas situāciju lauksaimniecībā.
02.07.2018 12:05
Lācis
Nedomāju, kas šīs 4 saimniecības, staigā apkārt pa avī;zu redakcijām, atspoguļo Latgales lauksaimnieku viedokli. Zemkopības ministrija sniedz būtisku atbalst lauksaimniekiem. Kaut vai atcerēsimies pagājušā gada plūdus, kad noslīka labībaas raža daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē un zemkopības ministrs Dūklavs tempā no valdības dabīja 15 miljonus kompensācijām un 5 miljonus no Eiropas. Rudenī situācija gan bija daudz grūtāka, nekā tagad.
02.07.2018 12:01
Arjoms
Nav ko atkal sieties klāt miinistram, pirmkārt, pašiem vajag diversificēt riskus un arī apdrošināt savu saimniekošanu, otrkārt, tieši pateicoties Dūlavam, kurš operatīvi apraukāja laukus un konstatēja, kāda vietām ir bēdīga situācija, ir izsludināta katastrofas situācija lauksaimniecībā, kas palīdzēs zemniekiem, no kā iegūs arī rakstā minētās 4 saimniecības.