Šī gada 7. novembrī apritēs 15 gadi, kopš Ilūkstes pilsēta, Pilskalnes, Bebrenes un Šēderes pagasts apvienojās, lai izveidotu jaunu pašvaldību - Ilūkstes novadu. Atzīmēt piecpadsmitgadi paredzēts nevis tumšajā rudens mēnesī, bet nākamnedēļ, Ilūkstes novada svētkos no 12. līdz 14. jūlijam. To, ar kādiem mērķiem un sapņiem tapa novads 2003. gadā, un cik aktuāli tie šķiet jaunajiem novada censoņiem, jautāju tālaika lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem, kuru darbs šobrīd sekmē novada attīstību.
Pašiniciatīva un pretestība
Lai gan administratīvais dalījums rajonos Latvijā pastāvēja sešdesmit gadus (1949-2009), pirms tam gan Latvijas Republikas, gan Krievijas impērijas laikā bija izveidoti apriņķi. Mūsdienu Sēlijas teritorijā bija tikai divi - Jaunjelgavas un Ilūkstes apriņķis. Pēc Pirmā pasaules kara iedzīvotāju skaits šeit gan dramatiski saruka, bet apriņķis ar trim pilsētām - Ilūksti, Subati un Grīvu joprojām apvienoja teritorijas Daugavas kreisajā krastā no Aknīstes līdz Kaplavai. Tāpēc ne velti ideja atjaunot Ilūkstes apriņķa varenību ar centru Ilūkstē atdzima drīz vien pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
“2001. gadā Ilūkstē norisinājās Otrais Sēlijas kongress,” atceras tā laika Ilūkstes pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Anspoks, “tur savu atbalstu Ilūkstes novada izveidei pauda daudzi, arī akadēmiķis Jānis Stradiņš.” Vienlaikus Latvijā bija sākusies administratīvi teritoriālā reforma, 1999. un 2000. gadā bija nodibināti jau septiņi novadi, tai skaitā tepat kaimiņos - Līvānu novads. Savukārt līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, reformas noslēgumam, no rajoniem paspēja atdalīties 41 novads, tostarp arī Ilūkstes novads.
Izrādījās, ka tikpat svarīga kā pašiniciatīva, būs arī pretestība. „Pirmais izšķirošais mirklis, man šķiet, bija Daugavpils rajona aicinājums veidot Daugavpils novadu,” J. Anspoks stāsta, ka bijis vienīgais, kas toreiz atteicies parakstīt šo lēmumu. Arī šī brīža Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna atzīst, ka vispārliecinošāk Ilūkstes novada ideju sākotnēji aizstāvēja tieši Ilūkstes pilsēta. Drīz vien tika uzrunāts Bebrenes, Pilskalnes, Šēderes, Eglaines, Dvietes un Sventes pagasts, Subates pilsēta. Sekoja iedzīvotāju sapulces pagastu centros, kur tika aizstāvētas priekšrocības iekļauties topošajā Ilūkstes vai Daugavpils novadā. Pārrunas ilga vairāk nekā gadu, J. Anspoks atzīmē, ka šajā laikā ļoti būtisks bija Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes atbalsts.
„Ja kāds tev sāk likt sprunguļus spieķos, rodas pretestība,” atzīmē arī Jānis Puriņš, pirmais Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs. Viņš Daugavpils rajona domes sīvo pretestību uzlūkoja kā apstiprinājumu tam, ka Ilūkstes novads tiešām jādibina. „Uzskatu, ka Ilūkstē bija pietiekami attīstīta infrastruktūra, lai nošķirtos no Daugavpils kā centra, sava slimnīca, plašs skolu tīkls,” norāda J. Puriņš. Arī viņš pārstāvēja Ilūkstes pilsētas domi, tāpēc atzīst, ka apzināt arī pagastu vajadzības bija izaicinājums. 2003. gadā atsaucās tikai Pilskalnes, Bebrenes un Šēderes pagasts, tāpēc 7. novembrī pirmo Ilūkstes novada domi veidoja deputāti no šīm pagastu pārvaldēm.
Pilnu rakstu lasiet 6. jūlija numurā.
